Psalmi 142

1 Dāvida pamācība; lūgšana, kad viņš bija alā. Es piesaucu To Kungu ar savu balsi, es lūdzu To Kungu ar savu balsi.

Lungsong khaw thung oh naah lawkthuihaih. Angraeng khaeah tha hoi ka hang; tahmen hnikhaih hoi Angraeng khaeah ka hang.

2 Es izgāžu savu žēlošanos Viņa priekšā, es izstāstu Viņa priekšā savas bēdas.

A hmaa ah laisaephaih lok to ka thuih moe, ka raihaih to a hmaa ah ka taphong.

3 Kad mans gars iztrūcināts, tad Tu zini manu ceļu; tie man liek valgus ceļā, kur es eju.

Ka tak thungah muithla thazok sut naah, ka caehhaih loklam to nang panoek pae. Ka caehhaih loklam ah nihcae mah kai hanah tamquta hoiah dongh ang patung o.

4 Skaties pa labo roku un redzi, tur nav neviena, kas mani grib pazīt: es nekur nevaru izbēgt, neviens nebēdā par manu dvēseli.

Bantang bangah ka khet naah, kai panoek kami mi doeh om ai; abuephaih ka tawn ai; ka hinghaih paawt mi doeh om ai.

5 Tevi es piesaucu, Kungs; es saku: Tu esi mana cerība, mana daļa dzīvo zemē.

Aw Angraeng, nang khaeah ka hang; nang loe ka buephaih ah na oh moe, kahing kaminawk prae ah kai ih taham ah na oh, tiah ka thuih.

6 Ņem vērā manu kliegšanu, jo es esmu ļoti nonīcis; izglāb mani no maniem vajātājiem, jo tie man ir visai vareni.

Ka poekhaih ka pahnaem boeh pongah, ka hanghaih lok hae tahngai ah; kai pacaekthlaek kaminawk ih ban thung hoiah na pahlong ah; nihcae loe kai pongah thacak o kue.

7 Izved manu dvēseli no cietuma, ka es pateicos Tavam vārdam; par mani gavilēs taisnie, kad Tu man labu darīsi.

Na hmin pakoeh thai hanah, thongim thung hoiah na loisak ah; ka nuiah na hoih pongah, katoeng kaminawk loe ka taengah angzo o tih.