Psalmi 140
1 Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim. Izglāb mani, Kungs, no ļauniem cilvēkiem, izrauj mani no varas darītājiem,
Til songmeisteren; ein salme av David. Herre, fria meg ut frå vonde folk, vara meg ifrå valdsmenner
2 Kas ļaunu domā savā sirdī, kas ikdienas saceļ karu.
som tenkjer vondt i hjarta, som kvar dag samlar seg til strid!
3 Tie trin savu mēli kā čūska, odžu dzelonis ir apakš viņu lūpām. (Sela)
Dei kvesser tunga si som ein orm, orme-eiter er under lipporne deira. (Sela)
4 Pasargi mani, Kungs, no bezdievīgo rokām, izglāb mani no varas darītājiem, kas domā nostumt manas kājas.
Vakta meg, Herre, for henderne til dei ugudlege, vara meg ifrå valdsmenner, som tenkjest til å få mine fet til fall.
5 Tie lepnie man liek valgus un virves, tie man izpleš tīklu ceļmalā un liek man slazdus. (Sela)
Dei ovmodige gøymer snara til meg og reip, dei strekkjer garn ved vegen, gildror set dei snaror for meg. (Sela)
6 Es saku uz To Kungu: Tu esi mans Dievs, klausies, ak Kungs, uz manas sirds lūgšanas balsi.
Eg segjer til Herren: «Min Gud er du.» Lyd, Herre, på mi bønerøyst!
7 Kungs, Dievs, mans stiprais Pestītājs, Tu apsedz manu galvu kaušanas laikā.
Herre, Herre, du mi sterke frelsa, du vernar mitt hovud på væpningsdagen.
8 Nedod, ak Kungs, tam bezdievīgam, ko viņš kāro, un lai viņa padoms neizdodas, jo tie greznojās. (Sela)
Herre, lat ikkje den ugudlege få si lyst, lat ikkje hans vonde råd få framgang! Dei vilde elles upphøgja seg. (Sela)
9 Tiem, kas ap mani metās, lai nāk uz viņu galvu tā nelaime, par ko tie runā.
Yver hovudet på deim som kringset meg, skal den ulukka falla som deira lippor valdar.
10 Degošas ogles lai krīt uz tiem. Viņš tos gāzīs ugunī, dziļās bedrēs, ka tie vairs necelsies.
Brennande kol skal ein rista ned yver deim, i elden skal han kasta deim, i djupe vatn, so dei ikkje kann koma upp.
11 Lielmutis nepastāvēs virs zemes, nelaime varmāku vajās un trieks.
Ein munnkåt mann skal ikkje trygt på jordi, den vonde valdsmann skal dei jaga til han sturtar.
12 Es zinu, ka Tas Kungs iztiesās nabaga lietas un bēdīgā tiesu.
Eg veit at Herren skal greida saki for armingen, og retten for dei fatige.
13 Tiešām, taisnie Tavam vārdam pateiksies, sirdsskaidrie pastāvēs Tavā priekšā.
Ja, dei rettferdige skal prisa namnet ditt, dei ærlege skal bu for di åsyn.
