Psalmi 140

1 Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim. Izglāb mani, Kungs, no ļauniem cilvēkiem, izrauj mani no varas darītājiem,

In finem. Psalmus David. Eripe me, Domine, ab homine malo; a viro iniquo eripe me.

2 Kas ļaunu domā savā sirdī, kas ikdienas saceļ karu.

Qui cogitaverunt iniquitates in corde, tota die constituebant prælia.

3 Tie trin savu mēli kā čūska, odžu dzelonis ir apakš viņu lūpām. (Sela)

Acuerunt linguas suas sicut serpentis; venenum aspidum sub labiis eorum.

4 Pasargi mani, Kungs, no bezdievīgo rokām, izglāb mani no varas darītājiem, kas domā nostumt manas kājas.

Custodi me, Domine, de manu peccatoris, et ab hominibus iniquis eripe me. Qui cogitaverunt supplantare gressus meos:

5 Tie lepnie man liek valgus un virves, tie man izpleš tīklu ceļmalā un liek man slazdus. (Sela)

absconderunt superbi laqueum mihi. Et funes extenderunt in laqueum; juxta iter, scandalum posuerunt mihi.

6 Es saku uz To Kungu: Tu esi mans Dievs, klausies, ak Kungs, uz manas sirds lūgšanas balsi.

Dixi Domino: Deus meus es tu; exaudi, Domine, vocem deprecationis meæ.

7 Kungs, Dievs, mans stiprais Pestītājs, Tu apsedz manu galvu kaušanas laikā.

Domine, Domine, virtus salutis meæ, obumbrasti super caput meum in die belli.

8 Nedod, ak Kungs, tam bezdievīgam, ko viņš kāro, un lai viņa padoms neizdodas, jo tie greznojās. (Sela)

Ne tradas me, Domine, a desiderio meo peccatori: cogitaverunt contra me; ne derelinquas me, ne forte exaltentur.

9 Tiem, kas ap mani metās, lai nāk uz viņu galvu tā nelaime, par ko tie runā.

Caput circuitus eorum: labor labiorum ipsorum operiet eos.

10 Degošas ogles lai krīt uz tiem. Viņš tos gāzīs ugunī, dziļās bedrēs, ka tie vairs necelsies.

Cadent super eos carbones; in ignem dejicies eos: in miseriis non subsistent.

11 Lielmutis nepastāvēs virs zemes, nelaime varmāku vajās un trieks.

Vir linguosus non dirigetur in terra; virum injustum mala capient in interitu.

12 Es zinu, ka Tas Kungs iztiesās nabaga lietas un bēdīgā tiesu.

Cognovi quia faciet Dominus judicium inopis, et vindictam pauperum.

13 Tiešām, taisnie Tavam vārdam pateiksies, sirdsskaidrie pastāvēs Tavā priekšā.

Verumtamen justi confitebuntur nomini tuo, et habitabunt recti cum vultu tuo.