< Psalmi 140 >

1 Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim. Izglāb mani, Kungs, no ļauniem cilvēkiem, izrauj mani no varas darītājiem,
Til Sangmesteren. En Salme af David.
2 Kas ļaunu domā savā sirdī, kas ikdienas saceļ karu.
Red mig, HERRE, fra onde Mennesker, vær mig et Værn mod Voldsmænd,
3 Tie trin savu mēli kā čūska, odžu dzelonis ir apakš viņu lūpām. (Sela)
der pønser paa ondt i Hjertet og daglig ægger til Strid.
4 Pasargi mani, Kungs, no bezdievīgo rokām, izglāb mani no varas darītājiem, kas domā nostumt manas kājas.
De hvæsser Tungen som Slanger, har Øglegift under deres Læber. (Sela)
5 Tie lepnie man liek valgus un virves, tie man izpleš tīklu ceļmalā un liek man slazdus. (Sela)
Vogt mig, HERRE, for gudløses Haand, vær mig et Værn mod Voldsmænd, som pønser paa at bringe mig til Fald.
6 Es saku uz To Kungu: Tu esi mans Dievs, klausies, ak Kungs, uz manas sirds lūgšanas balsi.
Hovmodige lægger Snarer og Strikker for mig, breder et Net for min Fod, lægger Fælder for mig ved Vejen. (Sela)
7 Kungs, Dievs, mans stiprais Pestītājs, Tu apsedz manu galvu kaušanas laikā.
Jeg siger til HERREN: Du er min Gud, HERRE, lyt til min tryglende Røst!
8 Nedod, ak Kungs, tam bezdievīgam, ko viņš kāro, un lai viņa padoms neizdodas, jo tie greznojās. (Sela)
HERRE, Herre, min Frelses Styrke, du skærmer mit Hoved paa Stridens Dag.
9 Tiem, kas ap mani metās, lai nāk uz viņu galvu tā nelaime, par ko tie runā.
Opfyld ej, HERRE, den gudløses Ønsker, lad ikke hans Raad have Fremgang!
10 Degošas ogles lai krīt uz tiem. Viņš tos gāzīs ugunī, dziļās bedrēs, ka tie vairs necelsies.
Lad dem ikke løfte Hovedet mod mig, lad deres Trusler ramme dem selv!
11 Lielmutis nepastāvēs virs zemes, nelaime varmāku vajās un trieks.
Det regne paa dem med gloende Kul, styrt dem i Dybet, ej staa de op!
12 Es zinu, ka Tas Kungs iztiesās nabaga lietas un bēdīgā tiesu.
Lad ikke Bagtaleren holde sig i Landet, ondt ramme Voldsmanden Slag i Slag!
13 Tiešām, taisnie Tavam vārdam pateiksies, sirdsskaidrie pastāvēs Tavā priekšā.
Jeg ved, at HERREN vil føre de armes Sag og skaffe de fattige Ret. For vist skal retfærdige prise dit Navn, oprigtige bo for dit Aasyn.

< Psalmi 140 >