Psalmi 14

1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Ģeķi saka savā sirdī Dieva nav; tie ir samaitājušies un sagānījušies ar savu darbošanos, neviena nav, kas labu dara.

ME pweipwei o kin indinda nan monion i: Jota Kot. Jota katepa’rail, o arail tiak meid jued; jota amen mia, me kin wia me mau.

2 Tas Kungs skatās no debesīm uz cilvēku bērniem, raudzīt, vai jel kas būtu prātīgs, kas meklē Dievu.

Ieowa kin ireron aramaj akan jan nanlan, pwen majani, ma amen mia, me lolekon o rapaki Kot.

3 Bet tie visi atkāpušies, visnotaļ smirdoši tapuši, neviena nav, kas labu dara, nav it neviena.

A ir karoj juedelar o karoj jota kon on, jota me kin wiada me mau, jota amen.

4 Vai tad nav nekādas atzīšanas tiem ļauna darītājiem, kas ēd manus ļaudis, tā kā ēd maizi, bet To Kungu tie nepiesauc?

Irail karoj me kin wiada mejued, jota ar lolekon, o me kin kawela nai aramaj akan, lao medi kila, a re jota kin likwir on Ieowa?

5 Tad tie bīdamies izbīstas, jo Dievs ir pie tās taisnās cilts.

I waja re kin majak, pwe Kot kotikot ren kadaudok en me pun kan.

6 Jūs nievājat nabaga padomu, bet Tas Kungs ir viņa patvērums.

Komail kin kawela inon en me luet; aki Ieowa, me a kin kaporoporeki.

7 Ak! Kaut no Ciānas nāktu Israēla pestīšana! Kad Tas Kungs atkal atved Savus cietuma ļaudis, tad Jēkabs priecāsies un Israēls līksmosies.

O i men, jauaj pan Ijrael en kodo jan nan Jion, o Ieowa en kotin lapwada japwilim a jalidi kan! I me Iakop pan injenemauki o Ijrael pan pereperenki.