< Psalmi 139 >
1 Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim. Kungs, Tu mani pārmani un pazīsti.
Jehová, tú me has examinado, y conocido.
2 Tu zini manu sēdēšanu un celšanos, Tu noproti manas domas no tālienes.
Tú has conocido mi sentarme y mi levantarme, has entendido desde lejos mis pensamientos.
3 Lai eju, lai guļu, Tu esi ap mani, un Tev zināmi visi mani ceļi.
Mi senda, y mi acostarme has rodeado; y todos mis caminos has conocido.
4 Jo nav ne vārda uz manas mēles; redzi, Kungs, to visu Tu zini.
Porque aun no está la palabra en mi lengua, y, he aquí, Jehová, tú la supiste toda.
5 Tu meties ap mani pakaļā un priekšā un turi Savu roku pār mani.
Detrás y delante tú me formaste; y pusiste sobre mí tu mano.
6 Šī atzīšana man ir visai brīnišķa un augsta, es to nevaru izprast.
Más maravillosa es la ciencia que mi capacidad: alta es, no puedo comprenderla.
7 Kur man būs aiziet no Tava Gara, un kur man būs bēgt no Tava vaiga?
¿A dónde me iré de tu Espíritu? ¿y a dónde huiré de delante de ti?
8 Ja es kāptu debesīs, tad Tu tur esi; ja es nogultos ellē, redzi, Tu tur arīdzan esi. (Sheol )
Si subiere a los cielos, allí estás tú; y si hiciere mi estrado en el infierno, héte allí. (Sheol )
9 Ja es ņemtu ausekļa spārnus un paliktu jūras galā.
Si tomare las alas del alba, y habitare en el cabo de la mar,
10 Tad arī tur Tava roka mani vadīs, un Tava labā roka mani turēs.
Aun allí me guiará tu mano; y me trabará tu diestra.
11 Ja es sacītu: Lai tumsība mani apklāj un par nakti lai paliek gaisma ap mani:
Si dijere: Ciertamente las tinieblas me encubrirán: aun la noche resplandecerá por causa de mí.
12 Tad ir tumsība Tavā priekšā nebūtu tumša, un nakts spīdētu kā diena, tumsība būtu kā gaisma.
Aun las tinieblas no encubren nada de ti; y la noche resplandece como el día: las tinieblas son como la luz.
13 Jo Tu esi radījis manas īkstis, Tu mani esi apsedzis manas mātes miesās.
Porque tú poseiste mis riñones; cubrísteme en el vientre de mi madre.
14 Es Tev pateicos, ka es ļoti brīnišķi esmu darīts, brīnišķi ir Tavi darbi, un mana dvēsele to it labi zin.
Confesarte he, porque terribles y maravillosas son tus obras: estoy maravillado, y mi alma lo conoce en gran manera.
15 Mani kauli Tev nebija apslēpti, kad es slepenībā tapu darīts, kad es tapu iztaisīts zemes dziļumos.
No fue encubierto mi cuerpo de ti, aunque yo fui hecho en secreto: fue entretejido en los profundos de la tierra.
16 Tavas acis redzēja mani, vēl neiztaisītu pīti(miesas iedīgli), un visas nākamās dienas bija rakstītas Tavā grāmatā, kad vēl nebija nevienas.
Mi imperfección vieron tus ojos; y en tu libro estaban todas aquellas cosas escritas, que fueron entonces formadas, sin faltar una de ellas.
17 Cik dārgas man ir Tavas domas, ak Dievs! Cik liels ir viņu skaits!
Así que ¡cuán preciosos me son tus pensamientos, o! Dios! ¡Cuán multiplicadas son sus cuentas!
18 Kad tās jāskaita, tad viņu vairāk nekā smiltis. Es uzmostos un vēl esmu pie Tevis.
Si las cuento, multiplícanse más que la arena: despierto, y aun estoy contigo.
19 Ak Dievs, kaut Tu bezdievīgo nokautu, un kaut asinsvainīgie no manis atstātos.
Si matases, o! Dios, al impío; y los varones de sangres se quitasen de mí;
20 Tie par Tevi runā ar negantību un Tavi ienaidnieki lepojās ar viltu.
Que te dicen blasfemias: ensoberbécense en vano tus enemigos.
21 Vai man nebūs ienīdēt, kas Tevi, Kungs, ienīst, un ieriebt, kas pret Tevi ceļas?
¿No tuve en odio, o! Jehová, a los que te aborrecieron? ¿y peleo contra tus enemigos?
22 Ienīdēt es tos ienīstu, tie man ir ienaidnieki.
De entero odio los aborrecí: túvelos por enemigos.
23 Pārbaudi mani, ak Dievs, un atzīsti manu sirdi, izmeklē mani un atzīsti manas domas,
Examíname, o! Dios, y conoce mi corazón: pruébame, y conoce mis pensamientos.
24 Un redzi, vai es esmu negantā ceļā, un vadi mani uz mūžīgu ceļu.
Y ve si hay en mí camino de perversidad; y guíame en el camino del mundo.