< Psalmi 139 >

1 Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim. Kungs, Tu mani pārmani un pazīsti.
Senhor, tu me sondaste, e me conheces.
2 Tu zini manu sēdēšanu un celšanos, Tu noproti manas domas no tālienes.
Tu sabes o meu assentar e o meu levantar: de longe entendes o meu pensamento.
3 Lai eju, lai guļu, Tu esi ap mani, un Tev zināmi visi mani ceļi.
Cercas o meu andar, e o meu deitar; e conheces todos os meus caminhos.
4 Jo nav ne vārda uz manas mēles; redzi, Kungs, to visu Tu zini.
Não havendo ainda palavra alguma na minha língua, eis que logo, ó Senhor, tudo conheces.
5 Tu meties ap mani pakaļā un priekšā un turi Savu roku pār mani.
Tu me cercaste por detraz e por diante; e puseste sobre mim a tua mão.
6 Šī atzīšana man ir visai brīnišķa un augsta, es to nevaru izprast.
Tal ciência é para mim maravilhosíssima; tão alta que não a posso atingir.
7 Kur man būs aiziet no Tava Gara, un kur man būs bēgt no Tava vaiga?
Para onde me irei do teu espírito, ou para onde fugirei da tua face?
8 Ja es kāptu debesīs, tad Tu tur esi; ja es nogultos ellē, redzi, Tu tur arīdzan esi. (Sheol h7585)
Se subir ao céu, lá tu estás: se fizer no inferno a minha cama, eis que tu ali estás também. (Sheol h7585)
9 Ja es ņemtu ausekļa spārnus un paliktu jūras galā.
Se tomar as asas da alva, se habitar nas extremidades do mar,
10 Tad arī tur Tava roka mani vadīs, un Tava labā roka mani turēs.
Até ali a tua mão me guiará e a tua dextra me susterá.
11 Ja es sacītu: Lai tumsība mani apklāj un par nakti lai paliek gaisma ap mani:
Se disser: Decerto que as trevas me encobrirão; então a noite será luz à roda de mim
12 Tad ir tumsība Tavā priekšā nebūtu tumša, un nakts spīdētu kā diena, tumsība būtu kā gaisma.
Nem ainda as trevas me encobrem de ti: mas a noite resplandece como o dia; as trevas e a luz são para ti a mesma coisa.
13 Jo Tu esi radījis manas īkstis, Tu mani esi apsedzis manas mātes miesās.
Pois possuiste os meus rins; cobriste-me no ventre de minha mãe.
14 Es Tev pateicos, ka es ļoti brīnišķi esmu darīts, brīnišķi ir Tavi darbi, un mana dvēsele to it labi zin.
Eu te louvarei, porque de um modo terrível, e tão maravilhoso fui feito; maravilhosas são as tuas obras, e a minha alma o sabe muito bem.
15 Mani kauli Tev nebija apslēpti, kad es slepenībā tapu darīts, kad es tapu iztaisīts zemes dziļumos.
Os meus ossos não te foram encobertos, quando no oculto fui feito, e entretecido nas profundezas da terra.
16 Tavas acis redzēja mani, vēl neiztaisītu pīti(miesas iedīgli), un visas nākamās dienas bija rakstītas Tavā grāmatā, kad vēl nebija nevienas.
Os teus olhos viram o meu corpo ainda informe; e no teu livro todas estas coisas foram escritas; as quais em continuação foram formadas, quando nem ainda uma delas havia.
17 Cik dārgas man ir Tavas domas, ak Dievs! Cik liels ir viņu skaits!
E quão preciosos me são, ó Deus, os teus pensamentos! Quão grandes são as somas deles!
18 Kad tās jāskaita, tad viņu vairāk nekā smiltis. Es uzmostos un vēl esmu pie Tevis.
Se as contasse, seriam em maior número do que a areia: quando acordo ainda estou contigo.
19 Ak Dievs, kaut Tu bezdievīgo nokautu, un kaut asinsvainīgie no manis atstātos.
Ó Deus, tu matarás decerto o ímpio: apartai-vos portanto de mim, homens de sangue.
20 Tie par Tevi runā ar negantību un Tavi ienaidnieki lepojās ar viltu.
Pois falam malvadamente contra ti; e os teus inimigos tomam o teu nome em vão.
21 Vai man nebūs ienīdēt, kas Tevi, Kungs, ienīst, un ieriebt, kas pret Tevi ceļas?
Não aborreço eu, ó Senhor, aqueles que te aborrecem, e não me aflijo por causa dos que se levantam contra ti?
22 Ienīdēt es tos ienīstu, tie man ir ienaidnieki.
Aborreço-os com ódio perfeito: tenho-os por inimigos.
23 Pārbaudi mani, ak Dievs, un atzīsti manu sirdi, izmeklē mani un atzīsti manas domas,
Sonda-me, ó Deus, e conhece o meu coração: prova-me, e conhece os meus pensamentos.
24 Un redzi, vai es esmu negantā ceļā, un vadi mani uz mūžīgu ceļu.
E vê se há em mim algum caminho mau, e guia-me pelo caminho eterno.

< Psalmi 139 >