Psalmi 139
1 Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim. Kungs, Tu mani pārmani un pazīsti.
in finem David psalmus
2 Tu zini manu sēdēšanu un celšanos, Tu noproti manas domas no tālienes.
Domine probasti me et cognovisti me tu cognovisti sessionem meam et surrectionem meam
3 Lai eju, lai guļu, Tu esi ap mani, un Tev zināmi visi mani ceļi.
intellexisti cogitationes meas de longe semitam meam et funiculum meum investigasti
4 Jo nav ne vārda uz manas mēles; redzi, Kungs, to visu Tu zini.
et omnes vias meas praevidisti quia non est sermo in lingua mea
5 Tu meties ap mani pakaļā un priekšā un turi Savu roku pār mani.
ecce Domine tu cognovisti omnia novissima et antiqua tu formasti me et posuisti super me manum tuam
6 Šī atzīšana man ir visai brīnišķa un augsta, es to nevaru izprast.
mirabilis facta est scientia tua ex me confortata est non potero ad eam
7 Kur man būs aiziet no Tava Gara, un kur man būs bēgt no Tava vaiga?
quo ibo ab spiritu tuo et quo a facie tua fugiam
8 Ja es kāptu debesīs, tad Tu tur esi; ja es nogultos ellē, redzi, Tu tur arīdzan esi. (Sheol h7585)
si ascendero in caelum tu illic es si descendero ad infernum ades (Sheol h7585)
9 Ja es ņemtu ausekļa spārnus un paliktu jūras galā.
si sumpsero pinnas meas diluculo et habitavero in extremis maris
10 Tad arī tur Tava roka mani vadīs, un Tava labā roka mani turēs.
etenim illuc manus tua deducet me et tenebit me dextera tua
11 Ja es sacītu: Lai tumsība mani apklāj un par nakti lai paliek gaisma ap mani:
et dixi forsitan tenebrae conculcabunt me et nox inluminatio in deliciis meis
12 Tad ir tumsība Tavā priekšā nebūtu tumša, un nakts spīdētu kā diena, tumsība būtu kā gaisma.
quia tenebrae non obscurabuntur a te et nox sicut dies inluminabitur sicut tenebrae eius ita et lumen eius
13 Jo Tu esi radījis manas īkstis, Tu mani esi apsedzis manas mātes miesās.
quia tu possedisti renes meos suscepisti me de utero matris meae
14 Es Tev pateicos, ka es ļoti brīnišķi esmu darīts, brīnišķi ir Tavi darbi, un mana dvēsele to it labi zin.
confitebor tibi quia terribiliter magnificatus es mirabilia opera tua et anima mea cognoscit nimis
15 Mani kauli Tev nebija apslēpti, kad es slepenībā tapu darīts, kad es tapu iztaisīts zemes dziļumos.
non est occultatum os meum a te quod fecisti in occulto et substantia mea in inferioribus terrae
16 Tavas acis redzēja mani, vēl neiztaisītu pīti(miesas iedīgli), un visas nākamās dienas bija rakstītas Tavā grāmatā, kad vēl nebija nevienas.
inperfectum meum viderunt oculi tui et in libro tuo omnes scribentur die formabuntur et nemo in eis
17 Cik dārgas man ir Tavas domas, ak Dievs! Cik liels ir viņu skaits!
mihi autem nimis honorificati sunt amici tui Deus nimis confirmati sunt principatus eorum
18 Kad tās jāskaita, tad viņu vairāk nekā smiltis. Es uzmostos un vēl esmu pie Tevis.
dinumerabo eos et super harenam multiplicabuntur exsurrexi et adhuc sum tecum
19 Ak Dievs, kaut Tu bezdievīgo nokautu, un kaut asinsvainīgie no manis atstātos.
si occideris Deus peccatores et viri sanguinum declinate a me
20 Tie par Tevi runā ar negantību un Tavi ienaidnieki lepojās ar viltu.
quia dices in cogitatione accipient in vanitate civitates tuas
21 Vai man nebūs ienīdēt, kas Tevi, Kungs, ienīst, un ieriebt, kas pret Tevi ceļas?
nonne qui oderunt te Domine oderam et super inimicos tuos tabescebam
22 Ienīdēt es tos ienīstu, tie man ir ienaidnieki.
perfecto odio oderam illos inimici facti sunt mihi
23 Pārbaudi mani, ak Dievs, un atzīsti manu sirdi, izmeklē mani un atzīsti manas domas,
proba me Deus et scito cor meum interroga me et cognosce semitas meas
24 Un redzi, vai es esmu negantā ceļā, un vadi mani uz mūžīgu ceļu.
et vide si via iniquitatis in me est et deduc me in via aeterna
