Psalmi 138

1 Dāvida dziesma. Es Tev pateicos no visas savas sirds, dievu priekšā es Tev gribu dziedāt.

Ko e Saame ʻa Tevita. Te u fakamālō kiate koe ʻaki hoku loto kotoa pē: ʻi he ʻao ʻoe ngaahi ʻotua te u hiva fakamālō kiate koe.

2 Es pielūgšu Tavā svētā namā, un pateikšos Tavam vārdam par Tavu žēlastību un patiesību, jo Tu pāri par Savu vārdu esi paaugstinājis Savas apsolīšanas.

Te u lotu ʻo hanga atu ki ho faletapu māʻoniʻoni, mo fakamālō ki ho huafa koeʻuhi ko hoʻo ʻaloʻofa mo hoʻo moʻoni: he kuo ke hiki ke māʻolunga hake hoʻo folofola ʻi ho huafa kotoa pē.

3 Tai dienā, kad es piesaucu, tad Tu mani paklausīji, Tu manai dvēselei esi devis drošību un spēku.

‌ʻI he ʻaho ne u tangi ai naʻa ke talia au, mo fakamālohi ʻaki au ʻae mālohi ʻi hoku laumālie.

4 Visi ķēniņi virs zemes Tev pateiksies, Kungs, kad tie dzirdēs Tavas mutes vārdus,

‌ʻE Sihova, ʻe fakamālō kiate koe ʻae ngaahi tuʻi kotoa pē ʻo māmani, ʻoka nau ka fanongo ki he ngaahi folofola ʻo ho fofonga.

5 Un tie dziedās no Tā Kunga ceļiem, jo Tā Kunga godība ir liela.

‌ʻIo, tenau hiva ʻi he ngaahi hala ʻo Sihova: he ʻoku lahi ʻae nāunau ʻo Sihova.

6 Jo Tas Kungs ir augsts, un taču Viņš uzlūko pazemīgo un pazīst lepno no tālienes.

Ko e moʻoni ʻoku māʻolunga ʻa Sihova, ka ʻoku ʻofa ia ki he angavaivai: ka ʻoku ʻilo ʻe ia ʻae laukau ki he mamaʻo.

7 Kad es staigāju pašā bēdu vidū, tad Tu mani atspirdzini; Tu izstiep Savu roku pret manu ienaidnieku dusmību, un Tava labā roka man palīdz.

Neongo ʻeku ʻeveʻeva ʻi he lotolotonga ʻoe mamahi, te ke fakaakeake au: te ke mafao atu ho nima ke taʻofi ki he ʻita ʻa hoku ngaahi fili, pea ko ho nima toʻomataʻu te ne fakamoʻui au.

8 Tas Kungs to priekš manis izdarīs. Tava žēlastība, Kungs, paliek mūžīgi; Savu roku darbu Tu neatstāsi.

‌ʻE fakahaohaoa ʻe Sihova ʻaia ʻoku kau kiate au: ko hoʻo ʻaloʻofa, ʻE Sihova ʻoku tolonga ʻo taʻengata: ʻoua naʻa ke liʻaki ʻae ngaahi ngāue ʻa ho nima ʻoʻou.