Psalmi 138

1 Dāvida dziesma. Es Tev pateicos no visas savas sirds, dievu priekšā es Tev gribu dziedāt.

Sabo’ i Davide Andriañeko irehe ry Iehovà, an-kaliforan-troke, ho saboeko añatrefa’ o jomakeo.

2 Es pielūgšu Tavā svētā namā, un pateikšos Tavam vārdam par Tavu žēlastību un patiesību, jo Tu pāri par Savu vārdu esi paaugstinājis Savas apsolīšanas.

Mibotreke mb’amy anjomba’o miavakey raho naho mibango ty tahina’o ty amy fiferenaiña’o naho ty hatò’o, amy te nonjone’o i tsara’oy, i tahina’oy ambone’ ze he’e.

3 Tai dienā, kad es piesaucu, tad Tu mani paklausīji, Tu manai dvēselei esi devis drošību un spēku.

Nanoiñe ahiko irehe amy andro nitokavekoy; nosihe’o an-kaozarañe ty fiaiko.

4 Visi ķēniņi virs zemes Tev pateiksies, Kungs, kad tie dzirdēs Tavas mutes vārdus,

Hañandriañ’ Azo ze hene mpanjaka’ ty tane toy, r’Iehovà, naho janjiñe’iereo o entam-palie’oo.

5 Un tie dziedās no Tā Kunga ceļiem, jo Tā Kunga godība ir liela.

Ho saboe’ iereo o lala’ Iehovào, fa ra’elahy ty enge’ Iehovà.

6 Jo Tas Kungs ir augsts, un taču Viņš uzlūko pazemīgo un pazīst lepno no tālienes.

Ndra te onjoneñe t’Iehovà, mbe haoñe’e ty mireke, le arofoana’e o mpirengevokeo.

7 Kad es staigāju pašā bēdu vidū, tad Tu mani atspirdzini; Tu izstiep Savu roku pret manu ienaidnieku dusmību, un Tava labā roka man palīdz.

Ndra t’ie manjenge añivo’ o faloviloviañeo, Ihe ro mameloñe ahiko, atorakitsi’o mb’ami’ty haboseha’ o rafelahikoo ty fità’o, vaho mandrombak’ahy ty fità’o havana.

8 Tas Kungs to priekš manis izdarīs. Tava žēlastība, Kungs, paliek mūžīgi; Savu roku darbu Tu neatstāsi.

Ho henefe’ Iehovà ty nisafirie’e ho ahy, nainai’e, ry Iehovà ty fiferenaiña’o, ko ado’o o tolom-pità’oo.