Psalmi 137

1 Pie Bābeles upēm, tur mēs sēdējām un raudājām, kad pieminējām Ciānu.

David Hieremiae super flumina Babylonis illic sedimus et flevimus cum recordaremur Sion

2 Savas kokles tur pakārām vītolos.

in salicibus in medio eius suspendimus organa nostra

3 Jo mūsu aizvedēji cietumā tur no mums prasīja dziesmas un mūsu spaidītāji līksmību: Dziediet mums dziesmu no Ciānas.

quia illic interrogaverunt nos qui captivos duxerunt nos verba cantionum et qui abduxerunt nos hymnum cantate nobis de canticis Sion

4 Kā mēs varētu dziedāt Tā Kunga dziesmu svešā zemē?

quomodo cantabimus canticum Domini in terra aliena

5 Ja es tevi aizmirstu, Jeruzāleme, tad lai mana labā roka top aizmirsta.

si oblitus fuero tui Hierusalem oblivioni detur dextera mea

6 Mana mēle lai pielīp pie mana zoda, ja es tevi nepieminu, ja es nepaceļu Jeruzālemi par savu vislielāko prieku.

adhereat lingua mea faucibus meis si non meminero tui si non praeposuero Hierusalem in principio laetitiae meae

7 Kungs, piemini Jeruzālemes dienu Edoma bērniem, kas sacīja: Nopostiet, nopostiet to līdz pat viņas pamatiem.

memor esto Domine filiorum Edom diem Hierusalem qui dicunt exinanite exinanite usque ad fundamentum in ea

8 Tu posta pilna Bābeles meita, svētīgs ir, kas tev atmaksā, kā tu mums esi darījusi;

filia Babylonis misera beatus qui retribuet tibi retributionem tuam quam retribuisti nobis

9 Svētīgs būs, kas tavus jaunos bērnus sagrābs un tos satrieks pie akmens.

beatus qui tenebit et adlidet parvulos tuos ad petram