Psalmi 137

1 Pie Bābeles upēm, tur mēs sēdējām un raudājām, kad pieminējām Ciānu.

Jerusalem kageldoh phatnun Babylon vadung panga chun katou un kakapgam tauve.

2 Savas kokles tur pakārām vītolos.

Keihon kasemjang houchu mong thingbah chungdunga chun kakhai un ahi.

3 Jo mūsu aizvedēji cietumā tur no mums prasīja dziesmas un mūsu spaidītāji līksmību: Dziediet mums dziesmu no Ciānas.

Hikom a chun soh a eihente houchun la sah sahding eigouvin, chuleh eisugenthei houchun kipahtah’a la sahsahtei ding eigouvin, “Jerusalem la ho chu khatpen beh neisahpeh’un” atiuve.

4 Kā mēs varētu dziedāt Tā Kunga dziesmu svešā zemē?

Ahinlah keihon hetkhahlou mi gam sunga hi Pakai la hochu iti kasahdiuham?

5 Ja es tevi aizmirstu, Jeruzāleme, tad lai mana labā roka top aizmirsta.

Vo Jerusalem nangma kasuhmil uleh kakhut jetlam hin semjang pehdan sumil jenghen.

6 Mana mēle lai pielīp pie mana zoda, ja es tevi nepieminu, ja es nepaceļu Jeruzālemi par savu vislielāko prieku.

Nangma kageldoh louva, Jerusalem chu kakipana sangpen sang a thupi a kagel lou le, kaleihi kadang chungah behdan jenghen.

7 Kungs, piemini Jeruzālemes dienu Edoma bērniem, kas sacīja: Nopostiet, nopostiet to līdz pat viņas pamatiem.

O Pakai Babylon sepaiten Jerusalem alonkhum niuva Edom mite thilbol chu geldoh tei in, “Sumang jengin”, “Toltoh sumat jengun” tin asam un ahi.

8 Tu posta pilna Bābeles meita, svētīgs ir, kas tev atmaksā, kā tu mums esi darījusi;

O Babylon, nangma nakisu mang ding ahi. Nangin neibol nao bang banga nalethuh penpen chu anunnom ahi.

9 Svētīgs būs, kas tavus jaunos bērnus sagrābs un tos satrieks pie akmens.

Nachapangteu puimanga songpi chunga sepgoiho chu nunnom hen!