< Psalmi 135 >

1 Alleluja! Slavējiet Tā Kunga vārdu, slavējiet jūs, Tā Kunga kalpi,
Lover Herrens Navn, lover, I Herrens Tjenere!
2 Kas stāvat Tā Kunga namā, mūsu Dieva nama pagalmos,
I, som staa i Herrens Hus, i vor Guds Hus's Forgaarde.
3 Slavējiet To Kungu, jo Tas Kungs ir labs, dziediet Viņa vārdam, jo Viņš ir mīlīgs.
Lover Herren; thi Herren er god; lovsynger hans Navn; thi det er lifligt.
4 Jo Tas Kungs Jēkabu Sev izredzējis, Israēli par Savu īpašumu.
Thi Herren har udvalgt sig Jakob, Israel til sin Ejendom.
5 Jo es zinu, ka Tas Kungs ir liels, un mūsu Kungs lielāks nekā visi dievi.
Thi jeg ved, at Herren er stor, og at vor Herre er større end alle Guder.
6 Visu, ko Tas Kungs grib, to Viņš dara, debesīs un virs zemes, jūrā un visos dziļumos.
Herren gør alt, hvad ham behager, i Himmelen og paa Jorden, i Havene og i alle Afgrunde.
7 Viņš uzved miglu no zemes galiem, dod zibeņus pie lietus, izved vēju no viņa kambariem.
Han gør, at Dampe opstige fra Jordens Grænse; han gør Lynene til Regn, han udfører Vejret af sine Forraadskamre.
8 Viņš nokāva Ēģiptes pirmdzimušos, gan cilvēkus gan lopus.
Han, som slog de førstefødte i Ægypten, baade Mennesker og Dyr;
9 Viņš sūtīja zīmes un brīnumus tavā vidū, Ēģiptes zemē, pret Faraonu un visiem viņa kalpiem.
han sendte Tegn og underlige Ting i din Midte, Ægypten! paa Farao og paa alle hans Tjenere;
10 Viņš kāva daudz tautas un nokāva varenus ķēniņus,
han, som slog mange Folk og ihjelslog stærke Konger:
11 Sihonu, Āmoriešu ķēniņu, un Ogu, Basanas ķēniņu, un visas Kanaāna valstis;
Amoriternes Konge Sihon og Basans Konge Og samt alle Riger i Kanaan;
12 Un deva viņu zemi par mantību, par mantību Saviem Israēla ļaudīm;
og han gav deres Land til Arv, til Arv for sit Folk Israel.
13 Kungs, Tavs vārds paliek mūžīgi, Kungs, Tava piemiņa paliek līdz radu radiem.
Herre! dit Navn bliver evindelig; Herre! din Ihukommelse bliver fra Slægt til Slægt.
14 Jo Tas Kungs tiesās Savus ļaudis un apžēlosies par Saviem kalpiem.
Thi Herren skal dømme sit Folk, og det skal angre ham for hans Tjeneres Skyld.
15 Pagānu elki ir sudrabs un zelts, cilvēku roku darbs.
Hedningernes Afguder ere Sølv og Guld, et Menneskes Hænders Gerning.
16 Tiem ir mute, bet tie nerunā, tiem ir acis, bet tie neredz,
De have Mund, men tale ikke; de have Øjne, men se ikke.
17 Tiem ir ausis, bet tie nedzird, ir dvašas tiem nav mutē.
De have Øren, men høre ikke, og der er ingen Aande i deres Mund.
18 Tādi pat kā viņi, ir tie, kas tos taisa, un visi, kas uz tiem paļaujas.
Ligesom disse ere, saa blive de, som gøre dem, ja, hver den, som forlader sig paa dem.
19 Jūs, Israēla nams, teiciet To Kungu; jūs, Ārona nams, teiciet To Kungu.
Israels Hus! lover Herren; Arons Hus! lover Herren.
20 Jūs Levja nams, teiciet To Kungu; jūs, kas To Kungu bīstaties, teiciet To Kungu.
Levis Hus! lover Herren; I, som frygte Herren! lover Herren.
21 Slavēts lai ir Tas Kungs no Ciānas, kas dzīvo Jeruzālemē. Alleluja!
Lovet være Herren fra Zion, han, som bor i Jerusalem! Halleluja!

< Psalmi 135 >