Psalmi 132
1 Svētku dziesma. Kungs, piemini Dāvidu un visas viņa rūpes.
Cántico gradual. Acuérdate, Yahvé, en favor de David, de toda su solicitud;
2 Tas Tam Kungam zvērējis un solījies Jēkaba varenajam:
cómo juró a Yahvé, e hizo al Fuerte de Jacob este voto:
3 Es neiešu sava nama dzīvoklī, es nekāpšu savas gultas cisās;
“No entraré yo a morar en mi casa, ni subiré al estrado de mi lecho;
4 Es nedošu savām acīm miegu redzēt nedz snaust saviem acu vākiem;
no concederé sueño a mis ojos ni descanso a mis párpados,
5 Līdz kamēr būšu atradis vietu Tam Kungam un mitekli Jēkaba varenajam.
hasta que halle un sitio para Yahvé, una morada para el Fuerte de Jacob.”
6 Redzi, mēs par to esam dzirdējuši Efratā, mēs to esam atraduši Jaāra laukos.
He aquí que le oímos mencionar en Efrata, encontrámosle en los campos de Yáar.
7 Iesim Viņa mājas vietā un pielūgsim priekš Viņa kāju pamesla.
Entrábamos en la morada, para postrarnos ante el escabel de sus pies.
8 Celies, Kungs, uz Savu dusas vietu, Tu un Tavas spēcības šķirsts;
Oh Yahvé, sube a tu mansión estable, Tú y el Arca de tu majestad.
9 Lai Tavi priesteri apģērbjās ar taisnību, un Tavi svētie lai gavilē.
Revístanse de justicia tus sacerdotes y tus santos rebosen de exultación.
10 Neatmet Sava svaidītā vaigu, Sava kalpa Dāvida dēļ.
Por amor de David tu siervo no rechaces el rostro de tu ungido.
11 Tas Kungs Dāvidam tiešām ir zvērējis, no tā Viņš nenovērsīsies: No tavas miesas augļiem būs, ko celšu uz tavu godības krēslu.
Yahvé juró a David una firme promesa que no retractará: “Vástago de tu raza pondré sobre tu trono.
12 Ja tavi bērni turēs Manu derību un Manu liecību, ko Es tiem mācīšu, tad arī viņu bērni sēdēs uz tava godības krēsla mūžīgi.
Si tus hijos guardaren mi alianza, y los mandamientos que Yo les enseñare, también los hijos de ellos se sentarán sobre tu trono perpetuamente.”
13 Jo Tas Kungs Ciānu ir izredzējis, tur Viņam gribās dzīvot.
Porque Yahvé escogió a Sión; la ha querido para morada suya:
14 Šī ir Mana dusas vieta mūžīgi, šeit Es dzīvošu, jo tās Man gribās.
“Este es mi reposo para siempre; aquí habitaré porque la he elegido.
15 Svētīdams Es svētīšu viņas barību un paēdināšu viņas nabagus ar maizi,
Colmaré su mesa de bendiciones, saciaré de pan a sus pobres.
16 Un apģērbšu viņas priesterus ar pestīšanu, un viņas svētie gavilēt gavilēs.
A sus sacerdotes los vestiré de salud, y sus santos rebosarán de exultación.
17 Tur Es Dāvidam uzcelšu ragu, došu spīdekli Savam svaidītam.
Allí haré reflorecer el cuerno de David, allí preparo una lámpara para mi ungido.
18 Viņa ienaidniekus Es apģērbšu ar kaunu, bet viņam ziedēs viņa kronis.
A sus enemigos vestiré de confusión; mas sobre él refulgirá mi diadema.”
