Psalmi 132
1 Svētku dziesma. Kungs, piemini Dāvidu un visas viņa rūpes.
Gospod, spomni se Davida in vseh njegovih stisk,
2 Tas Tam Kungam zvērējis un solījies Jēkaba varenajam:
kako je prisegel Gospodu in se zaobljubil mogočnemu Jakobovemu Bogu:
3 Es neiešu sava nama dzīvoklī, es nekāpšu savas gultas cisās;
»Zagotovo ne bom prišel v šotorsko svetišče svoje hiše niti šel gor v svojo posteljo,
4 Es nedošu savām acīm miegu redzēt nedz snaust saviem acu vākiem;
svojim očem ne bom dal spanja ali dremanja svojim vekam,
5 Līdz kamēr būšu atradis vietu Tam Kungam un mitekli Jēkaba varenajam.
dokler ne najdem kraja za Gospoda, prebivališča za mogočnega Jakobovega Boga.«
6 Redzi, mēs par to esam dzirdējuši Efratā, mēs to esam atraduši Jaāra laukos.
Glej, slišali smo o tem v Efráti, našli smo to na gozdnih poljih.
7 Iesim Viņa mājas vietā un pielūgsim priekš Viņa kāju pamesla.
Šli bomo v njegova šotorska svetišča, oboževali bomo ob njegovi pručki.
8 Celies, Kungs, uz Savu dusas vietu, Tu un Tavas spēcības šķirsts;
Vstani, oh Gospod, v svoj počitek, ti in skrinja tvoje moči.
9 Lai Tavi priesteri apģērbjās ar taisnību, un Tavi svētie lai gavilē.
Naj bodo tvoji duhovniki oblečeni s pravičnostjo in tvoji sveti naj vzklikajo od veselja.
10 Neatmet Sava svaidītā vaigu, Sava kalpa Dāvida dēļ.
Zaradi svojega služabnika Davida ne obrni obličja proč od svojega maziljenca.
11 Tas Kungs Dāvidam tiešām ir zvērējis, no tā Viņš nenovērsīsies: No tavas miesas augļiem būs, ko celšu uz tavu godības krēslu.
Gospod je Davidu prisegel z resnico; ne bo se odvrnil od nje: »Od sadu tvojega telesa bom postavil na tvoj prestol.
12 Ja tavi bērni turēs Manu derību un Manu liecību, ko Es tiem mācīšu, tad arī viņu bērni sēdēs uz tava godības krēsla mūžīgi.
Če se bodo tvoji otroci držali moje zaveze in mojega pričevanja, ki jih ga bom jaz učil, bodo tudi njihovi otroci sedeli na tvojem prestolu na vékomaj.«
13 Jo Tas Kungs Ciānu ir izredzējis, tur Viņam gribās dzīvot.
Kajti Gospod je izbral Sion; zaželel si ga je za svoje prebivališče.
14 Šī ir Mana dusas vieta mūžīgi, šeit Es dzīvošu, jo tās Man gribās.
»To je moj počitek na veke; tu bom prebival, ker sem si ga zaželel.
15 Svētīdams Es svētīšu viņas barību un paēdināšu viņas nabagus ar maizi,
Obilno bom blagoslavljal njegovo preskrbo, njegove uboge bom nasičeval s kruhom.
16 Un apģērbšu viņas priesterus ar pestīšanu, un viņas svētie gavilēt gavilēs.
Prav tako bom njegove duhovnike oblekel z rešitvijo duš in njegovi sveti bodo glasno vzklikali od veselja.
17 Tur Es Dāvidam uzcelšu ragu, došu spīdekli Savam svaidītam.
Tam bom storil Davidovemu rogu, da vzbrsti; odredil sem svetilko za svojega maziljenca.
18 Viņa ienaidniekus Es apģērbšu ar kaunu, bet viņam ziedēs viņa kronis.
Njegove sovražnike bom oblekel s sramoto, toda na njem samem bo cvetela njegova krona.«
