Psalmi 132

1 Svētku dziesma. Kungs, piemini Dāvidu un visas viņa rūpes.

2 Tas Tam Kungam zvērējis un solījies Jēkaba varenajam:

3 Es neiešu sava nama dzīvoklī, es nekāpšu savas gultas cisās;

4 Es nedošu savām acīm miegu redzēt nedz snaust saviem acu vākiem;

5 Līdz kamēr būšu atradis vietu Tam Kungam un mitekli Jēkaba varenajam.

6 Redzi, mēs par to esam dzirdējuši Efratā, mēs to esam atraduši Jaāra laukos.

7 Iesim Viņa mājas vietā un pielūgsim priekš Viņa kāju pamesla.

8 Celies, Kungs, uz Savu dusas vietu, Tu un Tavas spēcības šķirsts;

9 Lai Tavi priesteri apģērbjās ar taisnību, un Tavi svētie lai gavilē.

10 Neatmet Sava svaidītā vaigu, Sava kalpa Dāvida dēļ.

11 Tas Kungs Dāvidam tiešām ir zvērējis, no tā Viņš nenovērsīsies: No tavas miesas augļiem būs, ko celšu uz tavu godības krēslu.

12 Ja tavi bērni turēs Manu derību un Manu liecību, ko Es tiem mācīšu, tad arī viņu bērni sēdēs uz tava godības krēsla mūžīgi.

13 Jo Tas Kungs Ciānu ir izredzējis, tur Viņam gribās dzīvot.

14 Šī ir Mana dusas vieta mūžīgi, šeit Es dzīvošu, jo tās Man gribās.

15 Svētīdams Es svētīšu viņas barību un paēdināšu viņas nabagus ar maizi,

16 Un apģērbšu viņas priesterus ar pestīšanu, un viņas svētie gavilēt gavilēs.

17 Tur Es Dāvidam uzcelšu ragu, došu spīdekli Savam svaidītam.

18 Viņa ienaidniekus Es apģērbšu ar kaunu, bet viņam ziedēs viņa kronis.