Psalmi 132
1 Svētku dziesma. Kungs, piemini Dāvidu un visas viņa rūpes.
Ein Stufenlied. - Sei, Herr, zugunsten Davids eingedenk all dessen, was er gesprochen,
2 Tas Tam Kungam zvērējis un solījies Jēkaba varenajam:
wie er dem Herrn geschworen, dem Starken Jakobs hat gelobt:
3 Es neiešu sava nama dzīvoklī, es nekāpšu savas gultas cisās;
"Ich gehe nimmer in mein Wohngezelt, besteige nicht mein Ruhebett,
4 Es nedošu savām acīm miegu redzēt nedz snaust saviem acu vākiem;
Versage meinen Augen Schlaf und Schlummer meinen Augenwimpern,
5 Līdz kamēr būšu atradis vietu Tam Kungam un mitekli Jēkaba varenajam.
bis daß ich eine Stätte finde für den Herrn, für Jakobs Starken eine Wohnung." -
6 Redzi, mēs par to esam dzirdējuši Efratā, mēs to esam atraduši Jaāra laukos.
Nun hörten wir davon zu Ephrat und fanden sie im Waldgefilde.
7 Iesim Viņa mājas vietā un pielūgsim priekš Viņa kāju pamesla.
"Zu seiner Wohnung laßt uns gehen, vor seiner Füße Schemel niederfallen!"
8 Celies, Kungs, uz Savu dusas vietu, Tu un Tavas spēcības šķirsts;
Auf, Herr, zu Deiner Ruhestätte, Du und die Lade Deiner Herrscherwürde!
9 Lai Tavi priesteri apģērbjās ar taisnību, un Tavi svētie lai gavilē.
Mit Heil laß Deine Priester sich bekleiden, und Deine Frommen mögen jubeln! -
10 Neatmet Sava svaidītā vaigu, Sava kalpa Dāvida dēļ.
Um David, Deines Dieners willen, weis nicht zurück, den Du gesalbt!"
11 Tas Kungs Dāvidam tiešām ir zvērējis, no tā Viņš nenovērsīsies: No tavas miesas augļiem būs, ko celšu uz tavu godības krēslu.
Der Herr schwur David Dauer zu. Er geht davon nicht ab. "Auf deinen Thron erheb ich einen von deiner Leibesfrucht.
12 Ja tavi bērni turēs Manu derību un Manu liecību, ko Es tiem mācīšu, tad arī viņu bērni sēdēs uz tava godības krēsla mūžīgi.
Bewahren deine Söhne meinen Bund und meine Zeugnisse, wie ich sie lehre, dann dürfen ihre Söhne allezeit auf deinem Throne sitzen!" -
13 Jo Tas Kungs Ciānu ir izredzējis, tur Viņam gribās dzīvot.
Der Herr hat Sion sich erkoren, zum Wohnsitz sich ersehen:
14 Šī ir Mana dusas vieta mūžīgi, šeit Es dzīvošu, jo tās Man gribās.
"Das sei in Ewigkeit mein Ruhesitz, ich throne hier; denn hier gefällt es mir.
15 Svētīdams Es svētīšu viņas barību un paēdināšu viņas nabagus ar maizi,
Ich segne seine Jugend und gebe seinen Armen Brot in Fülle.
16 Un apģērbšu viņas priesterus ar pestīšanu, un viņas svētie gavilēt gavilēs.
Mit Heil bekleid ich seine Priester, und frohe Lust sei seiner Frommen Teil!
17 Tur Es Dāvidam uzcelšu ragu, došu spīdekli Savam svaidītam.
Ich lasse Davids Macht ersprossen, dem richt ich eine Leuchte her, den ich gesalbt.
18 Viņa ienaidniekus Es apģērbšu ar kaunu, bet viņam ziedēs viņa kronis.
In Schande hüll ich seine Feinde, dieweil auf ihm ein Diadem erglänzt."
