Psalmi 132
1 Svētku dziesma. Kungs, piemini Dāvidu un visas viņa rūpes.
A Song of Degrees. Lord, remember David, and all his meekness:
2 Tas Tam Kungam zvērējis un solījies Jēkaba varenajam:
how he sware to the Lord, [and] vowed to the God of Jacob, [saying],
3 Es neiešu sava nama dzīvoklī, es nekāpšu savas gultas cisās;
I will not go into the tabernacle of my house; I will not go up to the couch of my bed;
4 Es nedošu savām acīm miegu redzēt nedz snaust saviem acu vākiem;
I will not give sleep to mine eyes, nor slumber to mine eyelids, nor rest to my temples,
5 Līdz kamēr būšu atradis vietu Tam Kungam un mitekli Jēkaba varenajam.
until I find a place for the Lord, a tabernacle for the God of Jacob.
6 Redzi, mēs par to esam dzirdējuši Efratā, mēs to esam atraduši Jaāra laukos.
Behold, we heard of it in Ephratha; we found it in the fields of the wood.
7 Iesim Viņa mājas vietā un pielūgsim priekš Viņa kāju pamesla.
Let us enter into his tabernacles: let us worship at the place where his feet stood.
8 Celies, Kungs, uz Savu dusas vietu, Tu un Tavas spēcības šķirsts;
Arise, O Lord, into your rest; you, and the ark of your holiness.
9 Lai Tavi priesteri apģērbjās ar taisnību, un Tavi svētie lai gavilē.
Your priests shall clothe themselves with righteousness; and your saints shall exult.
10 Neatmet Sava svaidītā vaigu, Sava kalpa Dāvida dēļ.
For the sake of your servant David turn not away the face of your anointed.
11 Tas Kungs Dāvidam tiešām ir zvērējis, no tā Viņš nenovērsīsies: No tavas miesas augļiem būs, ko celšu uz tavu godības krēslu.
The Lord sware [in] truth to David, and he will not annul it, [saying], Of the fruit of your body will I set [a king] upon your throne.
12 Ja tavi bērni turēs Manu derību un Manu liecību, ko Es tiem mācīšu, tad arī viņu bērni sēdēs uz tava godības krēsla mūžīgi.
If your children will deep my covenant, and these my testimonies which I shall teach them, their children also shall sit upon your throne for ever.
13 Jo Tas Kungs Ciānu ir izredzējis, tur Viņam gribās dzīvot.
For the Lord has elected Sion, he has chosen her for a habitation for himself, [saying],
14 Šī ir Mana dusas vieta mūžīgi, šeit Es dzīvošu, jo tās Man gribās.
This is my rest for ever: here will I dwell; for I have chosen it.
15 Svētīdams Es svētīšu viņas barību un paēdināšu viņas nabagus ar maizi,
I will surely bless her provision: I will satisfy her poor with bread.
16 Un apģērbšu viņas priesterus ar pestīšanu, un viņas svētie gavilēt gavilēs.
I will clothe her priests with salvation; and her saints shall greatly exult.
17 Tur Es Dāvidam uzcelšu ragu, došu spīdekli Savam svaidītam.
There will I cause to spring up a horn to David: I have prepared a lamp for mine anointed.
18 Viņa ienaidniekus Es apģērbšu ar kaunu, bet viņam ziedēs viņa kronis.
His enemies will I clothe with a shame; but upon himself shall my holiness flourish.
