Psalmi 132
1 Svētku dziesma. Kungs, piemini Dāvidu un visas viņa rūpes.
O Lord, remember David, and all his meekness.
2 Tas Tam Kungam zvērējis un solījies Jēkaba varenajam:
How he swore to the Lord, he vowed a vow to the God of Jacob:
3 Es neiešu sava nama dzīvoklī, es nekāpšu savas gultas cisās;
If I shall enter into the tabernacle of my house: if I shall go up into the bed wherein I lie:
4 Es nedošu savām acīm miegu redzēt nedz snaust saviem acu vākiem;
If I shall give sleep to my eyes, or slumber to my eyelids,
5 Līdz kamēr būšu atradis vietu Tam Kungam un mitekli Jēkaba varenajam.
Or rest to my temples: until I find out a place for the Lord, a tabernacle for the God of Jacob.
6 Redzi, mēs par to esam dzirdējuši Efratā, mēs to esam atraduši Jaāra laukos.
Behold we have heard of it in Ephrata: we have found it in the fields of the wood.
7 Iesim Viņa mājas vietā un pielūgsim priekš Viņa kāju pamesla.
We will go into his tabernacle: We will adore in the place where his feet stood.
8 Celies, Kungs, uz Savu dusas vietu, Tu un Tavas spēcības šķirsts;
Arise, O Lord, into thy resting place: thou and the ark, which thou hast sanctified.
9 Lai Tavi priesteri apģērbjās ar taisnību, un Tavi svētie lai gavilē.
Let thy priests be clothed with justice: and let thy saints rejoice.
10 Neatmet Sava svaidītā vaigu, Sava kalpa Dāvida dēļ.
For thy servant David’s sake, turn not away the face of thy anointed.
11 Tas Kungs Dāvidam tiešām ir zvērējis, no tā Viņš nenovērsīsies: No tavas miesas augļiem būs, ko celšu uz tavu godības krēslu.
The Lord hath sworn truth to David, and he will not make it void: of the fruit of thy womb I will set upon thy throne.
12 Ja tavi bērni turēs Manu derību un Manu liecību, ko Es tiem mācīšu, tad arī viņu bērni sēdēs uz tava godības krēsla mūžīgi.
If thy children will keep thy covenant, and these my testimonies which I shall teach them: Their children also for evermore shall sit upon thy throne.
13 Jo Tas Kungs Ciānu ir izredzējis, tur Viņam gribās dzīvot.
For the Lord hath chosen Sion: he hath chosen it for his dwelling.
14 Šī ir Mana dusas vieta mūžīgi, šeit Es dzīvošu, jo tās Man gribās.
This is my rest for ever and ever: here will I dwell, for I have chosen it.
15 Svētīdams Es svētīšu viņas barību un paēdināšu viņas nabagus ar maizi,
Blessing, I will bless her widow: I will satisfy her poor with bread.
16 Un apģērbšu viņas priesterus ar pestīšanu, un viņas svētie gavilēt gavilēs.
I will clothe her priests with salvation: and her saints shall rejoice with exceeding great joy.
17 Tur Es Dāvidam uzcelšu ragu, došu spīdekli Savam svaidītam.
There will I bring forth a horn to David: I have prepared a lamp for my anointed.
18 Viņa ienaidniekus Es apģērbšu ar kaunu, bet viņam ziedēs viņa kronis.
His enemies I will clothe with confusion: but upon him will my sanctification flourish.
