Psalmi 132
1 Svētku dziesma. Kungs, piemini Dāvidu un visas viņa rūpes.
Kasang laa. Aw Angraeng, David hoi anih patangkhanghaih to panoek ah;
2 Tas Tam Kungam zvērējis un solījies Jēkaba varenajam:
Angraeng hanah ahmuen ka hnu ai moe, thacak Jakob ih Sithaw hanah ahmuen ka hak ai khoek to, ka mik hae ka iipsak mak ai, ka mikhin doeh ka ngamsak mak ai, tangtang ni kaimah ih kahni imthung ah ka kun mak ai ueloe, ka iihhaih ahmuen ah doeh ka caeh mak ai, tiah anih mah Angraeng khaeah lokkamhaih to sak moe, thacak Jakob Sithaw khaeah lokkamhaih to a sak.
3 Es neiešu sava nama dzīvoklī, es nekāpšu savas gultas cisās;
4 Es nedošu savām acīm miegu redzēt nedz snaust saviem acu vākiem;
5 Līdz kamēr būšu atradis vietu Tam Kungam un mitekli Jēkaba varenajam.
6 Redzi, mēs par to esam dzirdējuši Efratā, mēs to esam atraduši Jaāra laukos.
Khenah, to kahni im loe Ephratah ah oh, tiah a thaih o moe, kathah thing thungah a hnuk o boeh.
7 Iesim Viņa mājas vietā un pielūgsim priekš Viņa kāju pamesla.
Angmah ih kahni imthung ah caeh o si loe, a khokkung ah anih to bok o si.
8 Celies, Kungs, uz Savu dusas vietu, Tu un Tavas spēcības šķirsts;
Aw Angraeng, nangmah hoi na thacakhaih thingkhong hoi nawnto, angthawk ah loe, nang hakhaih ahmuen ah, angzo ah.
9 Lai Tavi priesteri apģērbjās ar taisnību, un Tavi svētie lai gavilē.
Na qaimanawk loe toenghaih hoiah amthoep o nasoe loe, nangmah ih kaciim kaminawk mah anghoehaih laa to sah o nasoe.
10 Neatmet Sava svaidītā vaigu, Sava kalpa Dāvida dēļ.
Na tamna David pongah, situi na bawh ih kami to pahnawt hmah.
11 Tas Kungs Dāvidam tiešām ir zvērējis, no tā Viņš nenovērsīsies: No tavas miesas augļiem būs, ko celšu uz tavu godības krēslu.
Angraeng loe David khaeah loktang lokkamhaih to sak; lokkamhaih to hnuk amlaem taak mak ai; na takpum ih thingthai ah kaom kami to na angraeng tangkhang nuiah kang hnutsak han.
12 Ja tavi bērni turēs Manu derību un Manu liecību, ko Es tiem mācīšu, tad arī viņu bērni sēdēs uz tava godības krēsla mūžīgi.
Na caanawk mah ka lokkamhaih hoi nihcae hanah ka patuk ih ka loknawk to pazui o nahaeloe, nihcae ih caanawk doeh na angraeng tangkhang nuiah dungzan khoek to anghnu o toeng tih.
13 Jo Tas Kungs Ciānu ir izredzējis, tur Viņam gribās dzīvot.
Angraeng mah Zion to qoih boeh; anih loe to ah ohhaih ahmuen sak hanah koehhaih tawnh.
14 Šī ir Mana dusas vieta mūžīgi, šeit Es dzīvošu, jo tās Man gribās.
Hae loe dungzan ah kang hakhaih ahmuen ah oh; ka koeh pongah, hae ah ka oh han.
15 Svētīdams Es svētīšu viņas barību un paēdināšu viņas nabagus ar maizi,
Anih to pop parai caaknaek hoiah tahamhoihaih ka paek moe, amtang angmah ih kaminawk to zok kam hahsak han.
16 Un apģērbšu viņas priesterus ar pestīšanu, un viņas svētie gavilēt gavilēs.
Angmah ih qaimanawk doeh pahlonghaih hoiah ka khuk han, kaciim angmah ih kaminawk loe anghoehaih laa to sah o tih.
17 Tur Es Dāvidam uzcelšu ragu, došu spīdekli Savam svaidītam.
To ah David to taki ka cawnhsak moe, situi ka bawh ih kami hanah hmaithaw to ka sak pae boeh.
18 Viņa ienaidniekus Es apģērbšu ar kaunu, bet viņam ziedēs viņa kronis.
Anih ih misanawk to azathaih hoiah ka khuk pae han; toe anih lu nui ih sui lumuek loe ampha tih.
