Psalmi 13

1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Cik ilgi, ak Kungs, Tu mani it visai aizmirsti? Cik ilgi Tu apslēpi Savu vaigu priekš manis?

Nǝƣmiqilǝrning bexiƣa tapxurulup oⱪulsun dǝp, Dawut yazƣan küy: — I Pǝrwǝrdigar, ⱪaqanƣiqǝ? Sǝn meni mǝnggügǝ untumsǝn? Ⱪaqanƣiqǝ didaringni mǝndin yoxurisǝn?

2 Cik ilgi man būs padomu meklēt savā dvēselē un savā sirdī ikdienas baiļoties? Cik ilgi mans ienaidnieks pār mani paaugstināsies?

Ⱪaqanƣiqǝ ⱨǝrküni ⱪayƣurup, ⱪǝlbimdǝ? Ⱪaqanƣiqǝ düxminim mǝndin xadlinip ƣalib yüridu?

3 Skaties, paklausi mani, ak Kungs, mans Dievs, apgaismo manas acis, ka es nāvē neaizmiegu,

Manga ⱪara, manga jawab bǝrgin, i Pǝrwǝrdigar Hudayim! Ɵlüm uyⱪusi meni besip kǝlgüqǝ, Kɵzümni yorutⱪaysǝn,

4 Ka mans ienaidnieks nesaka: es viņu esmu pārvarējis, un ka mani pretinieki nepriecājās, ka es šaubos.

Düxminimning: «Mǝn küqiyip uning üstidin ƣǝlibǝ ⱪildim» demǝsliki üqün, Rǝⱪiblirim sǝntürülgǝnlikimni kɵrüp xadlanmasliⱪi üqün, [kɵzümni yorutⱪaysǝn]!

5 Bet es cerēju uz Tavu žēlastību, mana sirds līksmojās iekš Tavas pestīšanas.

Biraⱪ mǝn bolsam Sening ɵzgǝrmǝs muⱨǝbbitinggǝ ɵzümni tapxurdum; Yürikim Sening nijatliⱪingdin xadlinidu;

6 Es dziedāšu Tam Kungam, ka Viņš man labu dara.

Mǝn Pǝrwǝrdigarƣa nahxa eytimǝn; Qünki U manga zor meⱨribanliⱪni kɵrsǝtti.