< Psalmi 129 >
1 Svētku dziesma. Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, tā lai Israēls saka;
“Mula pa ng aking kabataan madalas akong lusubin nila,” hayaang sabihin ng Israel.
2 Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, bet tie mani nav pārvarējuši.
“Mula pa ng aking kabataan, nilusob nila ako, pero hindi nila ako natalo.
3 Arāji ir aruši uz manas muguras, tie savas vagas garas dzinuši.
Inararo ng mga mang-aararo ang aking likuran; gumawa (sila) ng mahabang ukit na daan.
4 Tas Kungs ir taisns, Viņš sacirtis bezdievīgo valgus.
Si Yahweh ay matuwid, pinutol niya ang mga lubid ng masama.”
5 Lai top kaunā un atpakaļ dzīti visi kas Ciānu ienīst.
Nawa malagay silang lahat sa kahihiyan at tumalikod silang mga napopoot sa Sion.
6 Lai tie top kā zāle uz jumtiem, kas nokalst, pirms tā top plūkta,
Nawa maging tulad (sila) ng mga damo na nasa bubungan na nalalanta bago pa ito lumago,
7 Ar ko pļāvējs nepilda savu roku, nedz kopiņu sējējs savu klēpi.
na hindi na maaaring punuin ang kamay ng manggagapas o ang dibdib nilang nagtatali ng mga bungkos.
8 Un tie, kas garām iet, lai nesaka: Tā Kunga svētība lai nāk pār jums, mēs jūs svētījam Tā Kunga Vārdā.
Nawa huwag sabihin ng mga dumadaan, “Nawa ang pagpapala ni Yahweh ay sumainyo; pinagpapala namin kayo sa pangalan ni Yahweh.”