< Psalmi 129 >
1 Svētku dziesma. Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, tā lai Israēls saka;
Mucho me han angustiado desde mi juventud, díga lo ahora Israel;
2 Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, bet tie mani nav pārvarējuši.
Mucho me han angustiado desde mi juventud: mas no prevalecieron contra mí.
3 Arāji ir aruši uz manas muguras, tie savas vagas garas dzinuši.
Sobre mis espaldas araron gañanes: hicieron luengos surcos:
4 Tas Kungs ir taisns, Viņš sacirtis bezdievīgo valgus.
Mas Jehová justo, cortó las coyundas de los impíos.
5 Lai top kaunā un atpakaļ dzīti visi kas Ciānu ienīst.
Serán avergonzados, y vueltos atrás, todos los que aborrecen a Sión.
6 Lai tie top kā zāle uz jumtiem, kas nokalst, pirms tā top plūkta,
Serán como la yerba de los tejados: que antes que salga, se seca;
7 Ar ko pļāvējs nepilda savu roku, nedz kopiņu sējējs savu klēpi.
De la cual no hinchió su mano segador; ni su brazo el que hace gavillas.
8 Un tie, kas garām iet, lai nesaka: Tā Kunga svētība lai nāk pār jums, mēs jūs svētījam Tā Kunga Vārdā.
Ni dijeron los que pasaron: Bendición de Jehová sea sobre vosotros: os bendecimos en nombre de Jehová.