< Psalmi 129 >
1 Svētku dziesma. Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, tā lai Israēls saka;
Muchas veces me persiguieron desde mi juventud. Que [lo] diga ahora Israel:
2 Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, bet tie mani nav pārvarējuši.
Muchas veces me persiguieron desde mi juventud, Pero no prevalecieron contra mí.
3 Arāji ir aruši uz manas muguras, tie savas vagas garas dzinuši.
Los aradores araron sobre mi espalda. Hicieron largos surcos.
4 Tas Kungs ir taisns, Viņš sacirtis bezdievīgo valgus.
Yavé es justo, Cortó las cuerdas de los perversos.
5 Lai top kaunā un atpakaļ dzīti visi kas Ciānu ienīst.
Sean avergonzados y vueltos atrás Todos los que aborrecen a Sion.
6 Lai tie top kā zāle uz jumtiem, kas nokalst, pirms tā top plūkta,
Sean como [la] hierba de las azoteas Que se marchita antes de crecer,
7 Ar ko pļāvējs nepilda savu roku, nedz kopiņu sējējs savu klēpi.
Con la cual el cosechero no llena su mano, Ni el regazo el que ata manojos.
8 Un tie, kas garām iet, lai nesaka: Tā Kunga svētība lai nāk pār jums, mēs jūs svētījam Tā Kunga Vārdā.
Ni le dicen los que pasan: La bendición de Yavé sea sobre ustedes, Los bendecimos en el Nombre de Yavé.