Psalmi 129

1 Svētku dziesma. Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, tā lai Israēls saka;

Cántico gradual. Mucho me han combatido desde mi mocedad, exclame ahora Israel;

2 Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, bet tie mani nav pārvarējuši.

mucho me combatieron desde mi mocedad, mas no concluyeron conmigo.

3 Arāji ir aruši uz manas muguras, tie savas vagas garas dzinuši.

Sobre mis espaldas araron los aradores; abrieron largos surcos;

4 Tas Kungs ir taisns, Viņš sacirtis bezdievīgo valgus.

mas Yahvé, el Justo, ha cortado las coyundas de los impíos.

5 Lai top kaunā un atpakaļ dzīti visi kas Ciānu ienīst.

Retrocedan confundidos cuantos odian a Sión.

6 Lai tie top kā zāle uz jumtiem, kas nokalst, pirms tā top plūkta,

Sean como la hierba de los tejados, que se seca antes de crecer.

7 Ar ko pļāvējs nepilda savu roku, nedz kopiņu sējējs savu klēpi.

No llena de ella su mano el segador, ni su regazo el que hace gavillas.

8 Un tie, kas garām iet, lai nesaka: Tā Kunga svētība lai nāk pār jums, mēs jūs svētījam Tā Kunga Vārdā.

No dicen los transeúntes: “La bendición de Yahvé sea sobre vosotros.” “Os bendecimos en el Nombre de Yahvé.”