< Psalmi 129 >
1 Svētku dziesma. Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, tā lai Israēls saka;
Canticum graduum. Sæpe expugnaverunt me a iuventute mea, dicat nunc Israel.
2 Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, bet tie mani nav pārvarējuši.
Sæpe expugnaverunt me a iuventute mea: etenim non potuerunt mihi.
3 Arāji ir aruši uz manas muguras, tie savas vagas garas dzinuši.
Supra dorsum meum fabricaverunt peccatores: prolongaverunt iniquitatem suam.
4 Tas Kungs ir taisns, Viņš sacirtis bezdievīgo valgus.
Dominus iustus concidit cervices peccatorum:
5 Lai top kaunā un atpakaļ dzīti visi kas Ciānu ienīst.
confundantur et convertantur retrorsum omnes, qui oderunt Sion.
6 Lai tie top kā zāle uz jumtiem, kas nokalst, pirms tā top plūkta,
Fiant sicut fœnum tectorum: quod priusquam evellatur, exaruit:
7 Ar ko pļāvējs nepilda savu roku, nedz kopiņu sējējs savu klēpi.
De quo non implevit manum suam qui metit, et sinum suum qui manipulos colligit.
8 Un tie, kas garām iet, lai nesaka: Tā Kunga svētība lai nāk pār jums, mēs jūs svētījam Tā Kunga Vārdā.
Et non dixerunt qui præteribant: Benedictio Domini super vos: benediximus vobis in nomine Domini.