Psalmi 129

1 Svētku dziesma. Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, tā lai Israēls saka;

Cantico di Maalot OR dica Israele: Mi hanno molte volte assalito dalla mia fanciullezza;

2 Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, bet tie mani nav pārvarējuši.

Mi hanno spesse volte assalito dalla mia fanciullezza; [E pure] ancora non hanno potuto vincermi.

3 Arāji ir aruši uz manas muguras, tie savas vagas garas dzinuši.

Degli aratori hanno arato sopra il mio dosso; [V]'hanno tirati i lor solchi.

4 Tas Kungs ir taisns, Viņš sacirtis bezdievīgo valgus.

Il Signore [è] giusto; Egli ha tagliate le funi degli empi.

5 Lai top kaunā un atpakaļ dzīti visi kas Ciānu ienīst.

Tutti quelli che odiano Sion Sieno confusi, e voltin le spalle.

6 Lai tie top kā zāle uz jumtiem, kas nokalst, pirms tā top plūkta,

Sieno come l'erba de' tetti, Che si secca avanti che sia tratta;

7 Ar ko pļāvējs nepilda savu roku, nedz kopiņu sējējs savu klēpi.

Della quale il mietitore non empie la sua mano, Nè il suo grembo colui che lega le manelle;

8 Un tie, kas garām iet, lai nesaka: Tā Kunga svētība lai nāk pār jums, mēs jūs svētījam Tā Kunga Vārdā.

[Per la quale] eziandio i passanti non dicono: La benedizione del Signore [sia] sopra voi; Noi vi benediciamo nel Nome del Signore.