< Psalmi 129 >

1 Svētku dziesma. Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, tā lai Israēls saka;
Dalla giovinezza molto mi hanno perseguitato, - lo dica Israele - Canto delle ascensioni.
2 Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, bet tie mani nav pārvarējuši.
dalla giovinezza molto mi hanno perseguitato, ma non hanno prevalso.
3 Arāji ir aruši uz manas muguras, tie savas vagas garas dzinuši.
Sul mio dorso hanno arato gli aratori, hanno fatto lunghi solchi.
4 Tas Kungs ir taisns, Viņš sacirtis bezdievīgo valgus.
Il Signore è giusto: ha spezzato il giogo degli empi.
5 Lai top kaunā un atpakaļ dzīti visi kas Ciānu ienīst.
Siano confusi e volgano le spalle quanti odiano Sion.
6 Lai tie top kā zāle uz jumtiem, kas nokalst, pirms tā top plūkta,
Siano come l'erba dei tetti: prima che sia strappata, dissecca;
7 Ar ko pļāvējs nepilda savu roku, nedz kopiņu sējējs savu klēpi.
non se ne riempie la mano il mietitore, né il grembo chi raccoglie covoni.
8 Un tie, kas garām iet, lai nesaka: Tā Kunga svētība lai nāk pār jums, mēs jūs svētījam Tā Kunga Vārdā.
I passanti non possono dire: «La benedizione del Signore sia su di voi, vi benediciamo nel nome del Signore».

< Psalmi 129 >