Psalmi 129

1 Svētku dziesma. Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, tā lai Israēls saka;

Viel haben sie bedrängt mich von meiner Jugend auf! So spreche nun Israel;

2 Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, bet tie mani nav pārvarējuši.

Viel haben sie bedrängt mich von meiner Jugend auf, doch haben sie mich nicht überwältigt.

3 Arāji ir aruši uz manas muguras, tie savas vagas garas dzinuši.

Auf meinem Rücken haben die Pflüger gepflügt und ihre Furchen langgezogen.

4 Tas Kungs ir taisns, Viņš sacirtis bezdievīgo valgus.

Jehovah ist gerecht, der Ungerechten Seile schnitt Er ab.

5 Lai top kaunā un atpakaļ dzīti visi kas Ciānu ienīst.

Beschämt müssen werden und hinter sich zurückweichen alle, die Zion hassen.

6 Lai tie top kā zāle uz jumtiem, kas nokalst, pirms tā top plūkta,

Sie werden wie das Gras der Dächer, das, ehe man es herausrauft, verdorrt.

7 Ar ko pļāvējs nepilda savu roku, nedz kopiņu sējējs savu klēpi.

Mit dem nicht füllt seine Hand der Schnitter, noch seinen Schoß der Garbenbinder;

8 Un tie, kas garām iet, lai nesaka: Tā Kunga svētība lai nāk pār jums, mēs jūs svētījam Tā Kunga Vārdā.

Und die vorübergehen sprechen nicht: Jehovahs Segen sei über euch! Wir segnen euch in dem Namen Jehovahs.