Psalmi 129

1 Svētku dziesma. Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, tā lai Israēls saka;

Ein Wallfahrtslied. »Sie haben mich hart bedrängt von meiner Jugend an«

2 Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, bet tie mani nav pārvarējuši.

»sie haben mich hart bedrängt von meiner Jugend an, aber doch mich nicht überwältigt.

3 Arāji ir aruši uz manas muguras, tie savas vagas garas dzinuši.

Auf meinem Rücken haben die Pflüger gepflügt und lange Furchen gezogen;

4 Tas Kungs ir taisns, Viņš sacirtis bezdievīgo valgus.

doch der HERR ist gerecht: er hat zerhauen der Gottlosen Stricke.«

5 Lai top kaunā un atpakaļ dzīti visi kas Ciānu ienīst.

Zuschanden müssen werden und rückwärts weichen alle, die Zion hassen!

6 Lai tie top kā zāle uz jumtiem, kas nokalst, pirms tā top plūkta,

Sie müssen gleichen dem Gras auf den Dächern, das dürr schon ist, bevor es in Halme schießt,

7 Ar ko pļāvējs nepilda savu roku, nedz kopiņu sējējs savu klēpi.

mit dem der Schnitter seine Hand nicht füllt, noch der Garbenbinder seinen Gewandbausch,

8 Un tie, kas garām iet, lai nesaka: Tā Kunga svētība lai nāk pār jums, mēs jūs svētījam Tā Kunga Vārdā.

und bei dem, wer des Weges vorübergeht, nicht ruft: »Gottes Segen sei über euch! Wir segnen euch im Namen des HERRN!«