Psalmi 129

1 Svētku dziesma. Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, tā lai Israēls saka;

Ein Lied im höhern Chor. Sie haben mich oft gedrängt von meiner Jugend auf, so sage Israel,

2 Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, bet tie mani nav pārvarējuši.

sie haben mich oft gedrängt von meiner Jugend auf; aber sie haben mich nicht übermocht.

3 Arāji ir aruši uz manas muguras, tie savas vagas garas dzinuši.

Die Pflüger haben auf meinen Rücken geackert und ihre Furchen lang gezogen.

4 Tas Kungs ir taisns, Viņš sacirtis bezdievīgo valgus.

Der HERR, der gerecht ist, hat der Gottlosen Seile abgehauen.

5 Lai top kaunā un atpakaļ dzīti visi kas Ciānu ienīst.

Ach daß müßten zu Schanden werden und zurückkehren alle, die Zion gram sind!

6 Lai tie top kā zāle uz jumtiem, kas nokalst, pirms tā top plūkta,

Ach daß sie müßten sein wie das Gras auf den Dächern, welches verdorrt, ehe man es ausrauft,

7 Ar ko pļāvējs nepilda savu roku, nedz kopiņu sējējs savu klēpi.

von welchem der Schnitter seine Hand nicht füllt noch der Garbenbinder seinen Arm

8 Un tie, kas garām iet, lai nesaka: Tā Kunga svētība lai nāk pār jums, mēs jūs svētījam Tā Kunga Vārdā.

und die vorübergehen nicht sprechen: “Der Segen des HERRN sei über euch! wir segnen euch im Namen des HERRN”!