Psalmi 129

1 Svētku dziesma. Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, tā lai Israēls saka;

Ein Lied im höhern Chor. Sie haben mich oft gedränget von meiner Jugend auf, so sage Israel;

2 Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, bet tie mani nav pārvarējuši.

sie haben mich oft gedränget von meiner Jugend auf; aber sie haben mich nicht übermocht.

3 Arāji ir aruši uz manas muguras, tie savas vagas garas dzinuši.

Die Pflüger haben auf meinem Rücken geackert und ihre Furchen lang gezogen.

4 Tas Kungs ir taisns, Viņš sacirtis bezdievīgo valgus.

Der HERR, der gerecht ist, hat der Gottlosen Seile abgehauen.

5 Lai top kaunā un atpakaļ dzīti visi kas Ciānu ienīst.

Ach; daß müßten zuschanden werden und zurückkehren alle, die Zion gram sind!

6 Lai tie top kā zāle uz jumtiem, kas nokalst, pirms tā top plūkta,

Ach, daß sie müßten sein wie das Gras auf den Dächern, welches verdorret, ehe man es ausrauft,

7 Ar ko pļāvējs nepilda savu roku, nedz kopiņu sējējs savu klēpi.

von welchem der Schnitter seine Hand nicht füllet, noch der Garbenbinder seinen Arm voll,

8 Un tie, kas garām iet, lai nesaka: Tā Kunga svētība lai nāk pār jums, mēs jūs svētījam Tā Kunga Vārdā.

und die vorübergehen, nicht sprechen: Der Segen des HERRN sei über euch; wir segnen euch im Namen des HERRN!