< Psalmi 129 >
1 Svētku dziesma. Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, tā lai Israēls saka;
En Jérusalem. Souvent ils m'ont attaqué dès ma jeunesse; que maintenant Israël dise:
2 Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, bet tie mani nav pārvarējuši.
Souvent ils m'ont attaqué dès ma jeunesse, et ils n'ont rien pu sur moi.
3 Arāji ir aruši uz manas muguras, tie savas vagas garas dzinuši.
Les pécheurs ont frappé sur mon dos; ils ont prolongé leur iniquité.
4 Tas Kungs ir taisns, Viņš sacirtis bezdievīgo valgus.
Le Seigneur en sa justice a brisé le cou des pécheurs.
5 Lai top kaunā un atpakaļ dzīti visi kas Ciānu ienīst.
Qu'ils soient confondus et mis en fuite, tous ceux qui haïssent Sion.
6 Lai tie top kā zāle uz jumtiem, kas nokalst, pirms tā top plūkta,
Qu'ils deviennent comme l'herbe des toits, qui sèche avant d'être arrachée,
7 Ar ko pļāvējs nepilda savu roku, nedz kopiņu sējējs savu klēpi.
Et qui ne remplit ni la main du faucheur ni le sein du botteleur.
8 Un tie, kas garām iet, lai nesaka: Tā Kunga svētība lai nāk pār jums, mēs jūs svētījam Tā Kunga Vārdā.
Sur eux les passants n'ont point dit: Que la bénédiction du Seigneur soit avec tous; nous vous bénissons au nom du Seigneur.