< Psalmi 129 >
1 Svētku dziesma. Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, tā lai Israēls saka;
Many a time have they afflicted me from my youth, may Israel now say:
2 Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, bet tie mani nav pārvarējuši.
Many a time have they afflicted me from my youth: yet they have not prevailed against me.
3 Arāji ir aruši uz manas muguras, tie savas vagas garas dzinuši.
The plowers plowed on my back: they made long their furrows.
4 Tas Kungs ir taisns, Viņš sacirtis bezdievīgo valgus.
The LORD is righteous: he has cut asunder the cords of the wicked.
5 Lai top kaunā un atpakaļ dzīti visi kas Ciānu ienīst.
Let them all be confounded and turned back that hate Zion.
6 Lai tie top kā zāle uz jumtiem, kas nokalst, pirms tā top plūkta,
Let them be as the grass on the housetops, which wither before it grows up:
7 Ar ko pļāvējs nepilda savu roku, nedz kopiņu sējējs savu klēpi.
With which the mower fills not his hand; nor he that binds sheaves his bosom.
8 Un tie, kas garām iet, lai nesaka: Tā Kunga svētība lai nāk pār jums, mēs jūs svētījam Tā Kunga Vārdā.
Neither do they which go by say, The blessing of the LORD be on you: we bless you in the name of the LORD.