< Psalmi 129 >
1 Svētku dziesma. Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, tā lai Israēls saka;
Een lied Hammaaloth. Zij hebben mij dikwijls benauwd van mijn jeugd af, zegge nu Israel;
2 Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, bet tie mani nav pārvarējuši.
Zij hebben mij dikwijls van mijn jeugd af benauwd; evenwel hebben zij mij niet overmocht.
3 Arāji ir aruši uz manas muguras, tie savas vagas garas dzinuši.
Ploegers hebben op mijn rug geploegd; zij hebben hun voren lang getogen.
4 Tas Kungs ir taisns, Viņš sacirtis bezdievīgo valgus.
De HEERE, Die rechtvaardig is, heeft de touwen der goddelozen afgehouwen.
5 Lai top kaunā un atpakaļ dzīti visi kas Ciānu ienīst.
Laat hen beschaamd en achterwaarts gedreven worden, allen, die Sion haten.
6 Lai tie top kā zāle uz jumtiem, kas nokalst, pirms tā top plūkta,
Laat hen worden als gras op de daken, hetwelk verdort, eer men het uittrekt;
7 Ar ko pļāvējs nepilda savu roku, nedz kopiņu sējējs savu klēpi.
Waarmede de maaier zijn hand niet vult, noch de garvenbinder zijn arm;
8 Un tie, kas garām iet, lai nesaka: Tā Kunga svētība lai nāk pār jums, mēs jūs svētījam Tā Kunga Vārdā.
En die voorbijgaan, niet zeggen: De zegen des HEEREN zij bij u! Wij zegenen ulieden in den Naam des HEEREN.