Psalmi 129

1 Svētku dziesma. Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, tā lai Israēls saka;

Sang til Festrejserne.

2 Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, bet tie mani nav pārvarējuši.

De trængte mig haardt fra min Ungdom — saa sige Israel — de trængte mig haardt fra min Ungdom, men kued mig ikke.

3 Arāji ir aruši uz manas muguras, tie savas vagas garas dzinuši.

Plovmænd pløjed min Ryg, trak lange Furer;

4 Tas Kungs ir taisns, Viņš sacirtis bezdievīgo valgus.

retfærdig er HERREN, han overskar de gudløses Reb.

5 Lai top kaunā un atpakaļ dzīti visi kas Ciānu ienīst.

Alle, som hader Zion, skal vige med Skam,

6 Lai tie top kā zāle uz jumtiem, kas nokalst, pirms tā top plūkta,

blive som Græs paa Tage, der visner, førend det skyder Straa,

7 Ar ko pļāvējs nepilda savu roku, nedz kopiņu sējējs savu klēpi.

og ikke fylder Høstkarlens Haand og Opbinderens Favn;

8 Un tie, kas garām iet, lai nesaka: Tā Kunga svētība lai nāk pār jums, mēs jūs svētījam Tā Kunga Vārdā.

Folk, som gaar forbi, siger ikke: »HERRENS Velsignelse over eder! Vi velsigner eder i HERRENS Navn!«