Psalmi 129

1 Svētku dziesma. Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, tā lai Israēls saka;

Isala: ili fi! Dia ha lai da di ayeligia amogainini dima se bagade iasu. Amo hou adodoma.

2 Tie mani daudzkārt apbēdinājuši no manas jaunības, bet tie mani nav pārvarējuši.

“Dafawane! Na ayeligia amoganini, nama ha lai dunu da dodona: giniwane nama se bagade iasu. Be ilia na hame hasalasi.

3 Arāji ir aruši uz manas muguras, tie savas vagas garas dzinuši.

Ilia da na baligia oso dogone fofa: gi. Na baligi da osobo gidinasuga dogoi agoai ba: i.

4 Tas Kungs ir taisns, Viņš sacirtis bezdievīgo valgus.

Be Hina Gode da moloidafa amola E da na halegale masa: ne hamoi dagoi.”

5 Lai top kaunā un atpakaļ dzīti visi kas Ciānu ienīst.

Dunu huluane amo da Saione Moilai Bai Bagade higasa, ilia da hasali dagoiba: le baligidu masa: ne se bobogei ba: mu da defea.

6 Lai tie top kā zāle uz jumtiem, kas nokalst, pirms tā top plūkta,

Ilia huluane da gisi amo diasu figisu da: iya bugi dialebe agoai ba: mu da defea. Amo gisi da mae heda: le, hedolo biosa.

7 Ar ko pļāvējs nepilda savu roku, nedz kopiņu sējējs savu klēpi.

Dunu afae da amo gisi hame gagadosa amola gilisili la: gili hame gaguli ahoa.

8 Un tie, kas garām iet, lai nesaka: Tā Kunga svētība lai nāk pār jums, mēs jūs svētījam Tā Kunga Vārdā.

Dunu afae da baligili ahoasea, amane hame sia: mu, “Hina Gode da dima hahawane dogolegele bagade imunu da defea! Ninia da Hina Gode Ea Dioba: le, dima hahawane dogolegele ganoma: ne sia: sa.”