Psalmi 127

1 Salamana svētku dziesma. Ja Tas Kungs namu neuztaisa, tad darbojās velti, kas pie tā strādā; ja Tas Kungs pilsētu neapsargā, tad sargs velti nomodā.

«Yuⱪiriƣa qiⱪix nahxisi»; Sulayman yazƣan küy: — Pǝrwǝrdigar Ɵzi ɵy salmisa, Salƣuqilar bikardin-bikar uningƣa ǝjir singdüridu; Pǝrwǝrdigar xǝⱨǝrni saⱪlimisa, Kɵzǝtqilǝr bikardin-bikar oyƣaⱪ turidu.

2 Velti jums, agri celties un vēlu palikt nomodā un ēst savu maizi ar bēdām. Tiešām, Saviem mīļiem Viņš dod miegā.

Silǝrning sǝⱨǝrdǝ ornunglardin ⱪopuxunglar, Kǝq bolƣanda yetixinglar, Japa-muxǝⱪⱪǝtni nandǝk yegininglar bikardin-bikardur; Qünki U Ɵz sɵyginigǝ uyⱪuni beridu.

3 Redzi, bērni ir manta no Tā Kunga, un miesas auglis ir dāvana.

Mana, balilar Pǝrwǝrdigardin bolƣan mirastur, Baliyatⱪuning mewisi Uning mukapatidur;

4 Tā kā bultas stipra vīra rokās, tāpat ir jaunie bērni.

Yaxliⱪta tapⱪan balilar, Baturning ⱪolidiki oⱪlardǝk bolidu.

5 Svētīgs tas vīrs, kas savu bultu maku ar to pildījis; tie netaps kaunā, kad tiem vārtos nāk runas ar saviem ienaidniekiem.

Oⱪdeni muxular bilǝn tolƣan adǝm bǝhtliktur; [Xǝⱨǝr] dǝrwazisida turup düxmǝnlǝr bilǝn sɵzlixiwatⱪinida, Ular yǝrgǝ ⱪarap ⱪalmaydu.