< Psalmi 126 >

1 Svētku dziesma. Kad Tas Kungs atkal atveda Ciānas cietumniekus, tad mēs bijām tā kā kas sapņus redz;
Thaburi ya Agendi Rĩrĩa Jehova aacookirie andũ a Zayuni arĩa maatahĩtwo akĩmainũkia-rĩ, twahaanire ta andũ mekũroota.
2 Tad mūsu mute bija pilna smiešanās un mūsu mēle pilna gavilēšanas; tad sacīja starp pagāniem: Tas Kungs lielas lietas pie šiem ir darījis.
Tũnua twitũ twaiyũrire mĩtheko, nacio nĩmĩ ciitũ ikĩina nyĩmbo cia gĩkeno. Hĩndĩ ĩyo ndũrĩrĩ-inĩ gũkĩĩranwo atĩrĩ, “Jehova nĩekĩire andũ aya maũndũ manene.”
3 Tas Kungs lielas lietas pie mums ir darījis, par to priecājamies.
Jehova nĩatwĩkĩire maũndũ manene, na ithuĩ tũkaiyũrwo nĩ gĩkeno.
4 Ak Kungs, atved atpakaļ mūsu cietumniekus, kā upes dienvidu zemē!
Tũma tũgaacĩre rĩngĩ, Wee Jehova, ta ũrĩa njũũĩ cia Negevu icookaga kũiyũra.
5 Kas ar asarām sēj, ar gavilēšanu pļaus;
Andũ arĩa mahaandaga na maithori, nĩmakagetha makĩinaga nyĩmbo cia gĩkeno.
6 Tie aiziet un raud, dārgu sēklu nesdami, bet tiešām ar prieku tie atkal nāks un nesīs savus kūlīšus.
Mũndũ o na angiumagara akĩrĩraga, akuuĩte mbeũ cia kũhaanda, agaacooka akĩinaga nyĩmbo cia gĩkeno, akuuĩte itĩĩa ciake cia ngano.

< Psalmi 126 >