Psalmi 124

1 Dāvida svētku dziesma. Ja Tas Kungs pie mums nebūtu bijis, tā lai jel Israēls saka,

Canto dei pellegrinaggi. Di Davide. Se non fosse stato l’Eterno che fu per noi, lo dica pure ora Israele,

2 Ja Tas Kungs pie mums nebūtu bijis, kad cilvēki pret mums cēlās:

se non fosse stato l’Eterno che fu per noi, quando gli uomini si levarono contro noi,

3 Tad tie mūs dzīvus būtu aprijuši, kad viņu dusmība pret mums apskaitās;

allora ci avrebbero inghiottiti tutti vivi, quando l’ira loro ardeva contro noi;

4 Tad ūdens mūs būtu apslīcinājis, un upes būtu plūdušas pār mūsu dvēseli;

allora le acque ci avrebbero sommerso, il torrente sarebbe passato sull’anima nostra;

5 Tad augsti viļņi būtu gājuši pār mūsu dvēseli.

allora le acque orgogliose sarebbero passate sull’anima nostra.

6 Lai Tas Kungs ir slavēts, kas mūs nav nodevis viņu zobiem par laupījumu.

Benedetto sia l’Eterno che non ci ha dato in preda ai loro denti!

7 Mūsu dvēsele ir izglābta, kā putns no mednieka valgiem: valgs pārrauts, un mēs esam izglābti.

L’anima nostra è scampata, come un uccello dal laccio degli uccellatori; il laccio è stato rotto, e noi siamo scampati.

8 Mūsu palīdzība ir iekš Tā Kunga vārda, kas radījis debesis un zemi.

Il nostro aiuto è nel nome dell’Eterno, che ha fatto il cielo e la terra.