< Psalmi 122 >
1 Dāvida svētku dziesma. Es priecājos ar tiem, kas uz mani saka: iesim Tā Kunga namā.
Rwiyo rworwendo rwaDhavhidhi. Ndakafara pavakati kwandiri, “Handei kumba yaJehovha.”
2 Mūsu kājas stāvēs tavos vārtos, Jeruzāleme.
Tsoka dzedu dzimire mukati mamasuo ako, iwe Jerusarema.
3 Jeruzāleme, kas atkal par pilsētu uzcelta, kas visapkārt sastiprināta,
Jerusarema rakavakwa seguta rakapakata kwazvo.
4 Kurp tās ciltis iet, Tā Kunga ciltis, kā Israēlim pavēlēts, pateikt Tā Kunga vārdam.
Ndiko kunokwira marudzi, iwo marudzi aJehovha, kundorumbidza zita raJehovha maererano nezvakatemerwa Israeri.
5 Jo tur tie tiesas krēsli likti, Dāvida nama krēsli.
Zvigaro zvokutonga zvimire ikoko, zvigaro zvoushe zveimba yaDhavhidhi.
6 Vēlējiet mieru Jeruzālemei; lai labi klājās tiem, kas tevi mīļo.
Nyengetererai rugare rweJerusarema: “Vanokuda dai vagara zvakanaka.
7 Miers lai ir iekš taviem mūriem, labklāšana iekš taviem skaistiem namiem.
Dai mukati mamasvingo ako maita rugare, nokuchengetedzeka mukati menhare dzako.”
8 Savu brāļu un savu draugu labad es tev vēlēšu mieru.
Nokuda kwehama neshamwari dzangu, ndichati, “Rugare ngaruve mukati mako.”
9 Tā Kunga, mūsu Dieva, nama labad, es meklēšu tavu labumu.
Nokuda kweimba yaJehovha Mwari wedu, ndichatsvaka kubudirira kwako.