Psalmi 122

1 Dāvida svētku dziesma. Es priecājos ar tiem, kas uz mani saka: iesim Tā Kunga namā.

Ein song til høgtidsferderne; av David. Glad vart eg då dei sagde til meg: «Me vil ganga til Herrens hus.»

2 Mūsu kājas stāvēs tavos vārtos, Jeruzāleme.

Våre føter fekk standa i dine portar, Jerusalem.

3 Jeruzāleme, kas atkal par pilsētu uzcelta, kas visapkārt sastiprināta,

Jerusalem, du velbygde by, ein by som heng vel i hop.

4 Kurp tās ciltis iet, Tā Kunga ciltis, kā Israēlim pavēlēts, pateikt Tā Kunga vārdam.

Der ætterne fer upp, Herrens ætter, etter Israels lov, til å prisa Herrens namn.

5 Jo tur tie tiesas krēsli likti, Dāvida nama krēsli.

For der er stolar sette til domstolar for Davids hus.

6 Vēlējiet mieru Jeruzālemei; lai labi klājās tiem, kas tevi mīļo.

Bed um fred for Jerusalem! det gange deim vel som elskar deg!

7 Miers lai ir iekš taviem mūriem, labklāšana iekš taviem skaistiem namiem.

Fred vere innanfor dine murar og ro i dine salar!

8 Savu brāļu un savu draugu labad es tev vēlēšu mieru.

For mine brør og vener skuld vil eg segja: «Fred vere i deg!»

9 Tā Kunga, mūsu Dieva, nama labad, es meklēšu tavu labumu.

For Herrens, vår Guds, hus skuld vil eg søkja det som er godt for deg.