< Psalmi 122 >

1 Dāvida svētku dziesma. Es priecājos ar tiem, kas uz mani saka: iesim Tā Kunga namā.
Canticum graduum. [Lætatus sum in his quæ dicta sunt mihi: In domum Domini ibimus.
2 Mūsu kājas stāvēs tavos vārtos, Jeruzāleme.
Stantes erant pedes nostri in atriis tuis, Jerusalem.
3 Jeruzāleme, kas atkal par pilsētu uzcelta, kas visapkārt sastiprināta,
Jerusalem, quæ ædificatur ut civitas, cujus participatio ejus in idipsum.
4 Kurp tās ciltis iet, Tā Kunga ciltis, kā Israēlim pavēlēts, pateikt Tā Kunga vārdam.
Illuc enim ascenderunt tribus, tribus Domini: testimonium Israël, ad confitendum nomini Domini.
5 Jo tur tie tiesas krēsli likti, Dāvida nama krēsli.
Quia illic sederunt sedes in judicio, sedes super domum David.
6 Vēlējiet mieru Jeruzālemei; lai labi klājās tiem, kas tevi mīļo.
Rogate quæ ad pacem sunt Jerusalem, et abundantia diligentibus te.
7 Miers lai ir iekš taviem mūriem, labklāšana iekš taviem skaistiem namiem.
Fiat pax in virtute tua, et abundantia in turribus tuis.
8 Savu brāļu un savu draugu labad es tev vēlēšu mieru.
Propter fratres meos et proximos meos, loquebar pacem de te.
9 Tā Kunga, mūsu Dieva, nama labad, es meklēšu tavu labumu.
Propter domum Domini Dei nostri, quæsivi bona tibi.]

< Psalmi 122 >