Psalmi 122

1 Dāvida svētku dziesma. Es priecājos ar tiem, kas uz mani saka: iesim Tā Kunga namā.

Abụ nrigo, nke Devid. Aṅụrịrị m ọṅụ mgbe ha sị m, “Ka anyị gaa nʼụlọnsọ Onyenwe anyị.”

2 Mūsu kājas stāvēs tavos vārtos, Jeruzāleme.

Ụkwụ anyị eguzola ugbu a nʼọnụ ụzọ ama gị niile, gị obodo Jerusalem.

3 Jeruzāleme, kas atkal par pilsētu uzcelta, kas visapkārt sastiprināta,

E wuru Jerusalem dịka obodo a chịkọtara ọnụ nke ọma.

4 Kurp tās ciltis iet, Tā Kunga ciltis, kā Israēlim pavēlēts, pateikt Tā Kunga vārdam.

Ọ bụ ebe ahụ ka ebo niile na-arịgo, bụ ebo niile nke Onyenwe anyị, ịbụku aha Onyenwe anyị abụ dịka iwu o nyere ndị Izrel si dị.

5 Jo tur tie tiesas krēsli likti, Dāvida nama krēsli.

Nʼebe ahụ ka ocheeze niile nke ikpe ikpe dị, bụ ocheeze niile nke ezinaụlọ Devid.

6 Vēlējiet mieru Jeruzālemei; lai labi klājās tiem, kas tevi mīļo.

Kpeenụ ekpere maka udo Jerusalem: “Ka ndị niile hụrụ gị nʼanya nọọ nʼudo.

7 Miers lai ir iekš taviem mūriem, labklāšana iekš taviem skaistiem namiem.

Ka udo dịrị nʼime mgbidi gị niile nchekwa dịrịkwa nʼime ebe nche gị niile e wusiri ike.”

8 Savu brāļu un savu draugu labad es tev vēlēšu mieru.

Nʼihi ụmụnne m na ndị enyi m, ana m ekwu okwu sị, “Udo dịrị gị.”

9 Tā Kunga, mūsu Dieva, nama labad, es meklēšu tavu labumu.

Nʼihi ụlọ Onyenwe anyị, Chineke anyị, aga m achọ ọganihu gị.