Psalmi 122

1 Dāvida svētku dziesma. Es priecājos ar tiem, kas uz mani saka: iesim Tā Kunga namā.

O LIOLI aku la au, ia lakou i olelo mai ai ia'u, E hele kakou iloko o ka hale o Iehova.

2 Mūsu kājas stāvēs tavos vārtos, Jeruzāleme.

E ku no ko kakou mau wawae, Maloko o kou mau pukapa, e Ierusalema.

3 Jeruzāleme, kas atkal par pilsētu uzcelta, kas visapkārt sastiprināta,

Ua hoonohonohoia o Ierusalema, E like me ke kulanakauhale i kapiliia.

4 Kurp tās ciltis iet, Tā Kunga ciltis, kā Israēlim pavēlēts, pateikt Tā Kunga vārdam.

Pii aku no na ohana malaila, Na ohana hoi o Iehova, me kana i kauoha ai i ka Iseraela, E hoolea aku i ka inoa o Iehova.

5 Jo tur tie tiesas krēsli likti, Dāvida nama krēsli.

No ka mea, ua hoonohoia malaila na nohoalii no ka hoopono, Na nohoalii no ka ohana a Davida.

6 Vēlējiet mieru Jeruzālemei; lai labi klājās tiem, kas tevi mīļo.

E noi aku oukou i maluhia o Ierusalema; E pomaikai auanei ka poe e aloha aku ia oe.

7 Miers lai ir iekš taviem mūriem, labklāšana iekš taviem skaistiem namiem.

I noho ka maluhia iloko o kou mau pa, A me ka pomaikai iloko o kou halealii.

8 Savu brāļu un savu draugu labad es tev vēlēšu mieru.

No ko'u poe hoahanau, a no ko'u poe makamaka, E olelo aku no wau, ano la, i maluhia maloko ou.

9 Tā Kunga, mūsu Dieva, nama labad, es meklēšu tavu labumu.

No ka hale o Iehova, o ko kakou Akua, E imi aku no wau, i ka pono nou.