Psalmi 122

1 Dāvida svētku dziesma. Es priecājos ar tiem, kas uz mani saka: iesim Tā Kunga namā.

Yon Sòm pou monte vè tanp lan. Yon Sòm David. Mwen te kontan lè yo te di mwen, “Annou ale lakay SENYÈ a.”

2 Mūsu kājas stāvēs tavos vārtos, Jeruzāleme.

Pye nou kanpe anndan pòtay ou yo, O Jérusalem!

3 Jeruzāleme, kas atkal par pilsētu uzcelta, kas visapkārt sastiprināta,

Jérusalem, ki bati kon yon vil ki kole dyanm ansanm,

4 Kurp tās ciltis iet, Tā Kunga ciltis, kā Israēlim pavēlēts, pateikt Tā Kunga vārdam.

sou (sila) tribi yo konn monte, menm tribi a SENYÈ yo, yon òdonans pou Israël, pou bay remèsiman a non SENYÈ a.

5 Jo tur tie tiesas krēsli likti, Dāvida nama krēsli.

Paske la, twòn yo te plase pou jijman, twòn lakay David yo.

6 Vēlējiet mieru Jeruzālemei; lai labi klājās tiem, kas tevi mīļo.

Priye pou lapè Jérusalem. (Sila) ki renmen ou yo va pwospere.

7 Miers lai ir iekš taviem mūriem, labklāšana iekš taviem skaistiem namiem.

Ke lapè kapab anndan miray ou yo, e pwosperite nan palè ou yo.

8 Savu brāļu un savu draugu labad es tev vēlēšu mieru.

Pou koz a frè m yo ak zanmi mwen yo, m ap di koulye a, “Ke lapè anndan ou”.

9 Tā Kunga, mūsu Dieva, nama labad, es meklēšu tavu labumu.

Pou koz a kay SENYÈ a, Bondye nou an, mwen va chache byen ou.