Psalmi 122

1 Dāvida svētku dziesma. Es priecājos ar tiem, kas uz mani saka: iesim Tā Kunga namā.

Ein Wallfahrtslied. Von David. Ich freue mich an denen, die zu mir sagen: Lasset uns zum Hause des HERRN gehen!

2 Mūsu kājas stāvēs tavos vārtos, Jeruzāleme.

Unsre Füße stehen in deinen Toren, Jerusalem!

3 Jeruzāleme, kas atkal par pilsētu uzcelta, kas visapkārt sastiprināta,

Jerusalem, du bist gebaut als eine Stadt, die fest in sich geschlossen ist,

4 Kurp tās ciltis iet, Tā Kunga ciltis, kā Israēlim pavēlēts, pateikt Tā Kunga vārdam.

wohin die Stämme hinaufziehen, die Stämme des HERRN (ein Zeugnis für Israel), zu preisen den Namen des HERRN!

5 Jo tur tie tiesas krēsli likti, Dāvida nama krēsli.

Denn dort sind Stühle gesetzt zum Gericht, die Stühle des Hauses David.

6 Vēlējiet mieru Jeruzālemei; lai labi klājās tiem, kas tevi mīļo.

Bittet für den Frieden Jerusalems! Es gehe wohl denen, die dich lieben!

7 Miers lai ir iekš taviem mūriem, labklāšana iekš taviem skaistiem namiem.

Friede sei in deinen Mauern und Glück in deinen Palästen!

8 Savu brāļu un savu draugu labad es tev vēlēšu mieru.

Um meiner Brüder und Freunde willen sage ich: Friede sei in dir!

9 Tā Kunga, mūsu Dieva, nama labad, es meklēšu tavu labumu.

Um des Hauses des HERRN, unsres Gottes, willen will ich dein Bestes suchen!