Psalmi 122

1 Dāvida svētku dziesma. Es priecājos ar tiem, kas uz mani saka: iesim Tā Kunga namā.

Ein Wallfahrtslied Davids. Ich freute mich, als man mir sagte:

2 Mūsu kājas stāvēs tavos vārtos, Jeruzāleme.

So stehn denn nunmehr unsre Füße in deinen Toren, Jerusalem!

3 Jeruzāleme, kas atkal par pilsētu uzcelta, kas visapkārt sastiprināta,

Jerusalem, du wiedererbaute als eine Stadt, die fest in sich geschlossen,

4 Kurp tās ciltis iet, Tā Kunga ciltis, kā Israēlim pavēlēts, pateikt Tā Kunga vārdam.

wohin die Stämme hinaufziehn, die Stämme des HERRN, nach der für Israel gültigen Weisung, dort den Namen des HERRN zu preisen;

5 Jo tur tie tiesas krēsli likti, Dāvida nama krēsli.

denn dort waren einst aufgestellt die Stühle zum Gericht, die Stühle des Hauses Davids.

6 Vēlējiet mieru Jeruzālemei; lai labi klājās tiem, kas tevi mīļo.

Bringet Jerusalem dar den Friedensgruß: »Heil denen, die dich lieben!

7 Miers lai ir iekš taviem mūriem, labklāšana iekš taviem skaistiem namiem.

Friede herrsche vor deinen Mauern, sichere Ruhe in deinen Palästen!«

8 Savu brāļu un savu draugu labad es tev vēlēšu mieru.

Um meiner Brüder und Freunde willen will ich dir Frieden wünschen;

9 Tā Kunga, mūsu Dieva, nama labad, es meklēšu tavu labumu.

um des Hauses des HERRN, unsres Gottes, willen will ich Segen für dich erbitten.