Psalmi 122

1 Dāvida svētku dziesma. Es priecājos ar tiem, kas uz mani saka: iesim Tā Kunga namā.

David ƒe mɔzɔha. Mekpɔ dzidzɔ kple ame siwo gblɔ nam be, “Mina míayi Yehowa ƒe aƒe me.”

2 Mūsu kājas stāvēs tavos vārtos, Jeruzāleme.

O! Yerusalem, míaƒe afɔwo le wò agbowo nu.

3 Jeruzāleme, kas atkal par pilsētu uzcelta, kas visapkārt sastiprināta,

Wotso Yerusalem, eye nèle abe du si tsyia ɖe wo nɔewo nu ene.

4 Kurp tās ciltis iet, Tā Kunga ciltis, kā Israēlim pavēlēts, pateikt Tā Kunga vārdam.

Afi ma to vovovoawo yina, Yehowa ƒe toawo, be woakafu Yehowa, le ɖoɖo si wòna Israel nu.

5 Jo tur tie tiesas krēsli likti, Dāvida nama krēsli.

Afi ma woɖo ʋɔnudrɔ̃zikpuiwo ɖo, David ƒe aƒe la ƒe fiazikpuiwo.

6 Vēlējiet mieru Jeruzālemei; lai labi klājās tiem, kas tevi mīļo.

Mido gbe ɖa, abia ŋutifafa na Yerusalem be, “Ame siwo lɔ̃ wò la nenɔ dedie.

7 Miers lai ir iekš taviem mūriem, labklāšana iekš taviem skaistiem namiem.

Ŋutifafa nenɔ wò gliwo me kple dedinɔnɔ le wò fiasãwo me.”

8 Savu brāļu un savu draugu labad es tev vēlēšu mieru.

Le nɔvinye ŋutsuwo kple xɔ̃nyewo ta, magblɔ be, “Ŋutifafa nenɔ mewò.”

9 Tā Kunga, mūsu Dieva, nama labad, es meklēšu tavu labumu.

Le Yehowa, míaƒe Mawu la ƒe aƒe la ta, madi dzidzedze na wò.