< Psalmi 122 >

1 Dāvida svētku dziesma. Es priecājos ar tiem, kas uz mani saka: iesim Tā Kunga namā.
Jeg glædede mig ved dem, som sagde til mig: Vi ville gaa til Herrens Hus.
2 Mūsu kājas stāvēs tavos vārtos, Jeruzāleme.
Vore Fødder stode i dine Porte, Jerusalem!
3 Jeruzāleme, kas atkal par pilsētu uzcelta, kas visapkārt sastiprināta,
Jerusalem, du, som er bygget op som en Stad, der er tæt sammenbygget,
4 Kurp tās ciltis iet, Tā Kunga ciltis, kā Israēlim pavēlēts, pateikt Tā Kunga vārdam.
hvorhen Stammerne droge op, Herrens Stammer efter Israels Lov, for at prise Herrens Navn.
5 Jo tur tie tiesas krēsli likti, Dāvida nama krēsli.
Thi der var Stole satte til Dom, Stole for Davids Hus.
6 Vēlējiet mieru Jeruzālemei; lai labi klājās tiem, kas tevi mīļo.
Beder om Jerusalems Fred; Ro finde de, som elske dig.
7 Miers lai ir iekš taviem mūriem, labklāšana iekš taviem skaistiem namiem.
Der være Fred paa din Mur, Ro i dine Paladser!
8 Savu brāļu un savu draugu labad es tev vēlēšu mieru.
For mine Brødres og mine Venners Skyld vil jeg sige: Fred være i dig!
9 Tā Kunga, mūsu Dieva, nama labad, es meklēšu tavu labumu.
For Herrens vor Guds Hus's Skyld vil jeg søge dit Bedste.

< Psalmi 122 >